"Esmu gandarīta, ka Konstitucionālo tiesību komisijas viedoklī dota izsmeļoša atbilde, ka atsevišķi Satversmes panti nav nostiprināmi kā negrozāmi per se, tāpat arī nav lietderīgi paplašināt to jautājumu loku, par kuriem tautas nobalsošana nav rīkojama vispār," sacīja Saeimas deputāte.
"Tāpat Konstitucionālo tiesību komisijas viedoklis devis vērtīgu pienesumu konstitucionālo tiesību domas attīstībai, proti, arī par jautājumu, ka pašas Satversmes panti atrodas zināmā savstarpējā hierarhijā, un ka arī jebkuru jaunu Satversmes grozījumu saturs, jēga un arī to satversmība būtu vērtējama atbilstoši Satversmes "kodolam". Līdz šim par jau pieņemtu atsevišķu Satversmes pantu savstarpējo atbilstību vienotā Satversmes dokumentā Satversmes tiesa nav lēmusi, un par šādu tiesas kompetenci arī tiesību zinātnē vienprātības nebija," sacīja I.Lībiņa-Egnere.
"Tāpat būtiski ir jāuzsver Valsts prezidenta tiesība vēl pirms likuma vai Satversmes grozījuma izsludināšanas vērsties Satversmes tiesā un noskaidrot pieņemtā likumprojekta konstitucionalitāti,"atzina deputāte.
Kā vēstīts, Konstitucionālo tiesību komisijas atzinusi, ka konstitucionālo pamatu stiprināšanai atsevišķus Satversmes pantus varētu noteikt par negrozāmiem, tā pēc tikšanās ar Ministru prezidentu Valdi Dombrovski (Vienotība) apliecināja komisijas vadītājs, Eiropas Savienības tiesas tiesnesis Egils Levits.
Komisija ir nonākusi pie secinājuma, ka Latvijā, tāpat kā daudzās citās Eiropas valstīs, ir jānosaka konstitucionālais kodols, ko likumdevējs nevar grozīt. Proti, šis kodols ietver valsts konstitucionālo pastāvēšanu, tās raksturu un demokrātisko iekārtu.