Kipru tagad gaida sāpīgs, bet nepieciešams atkopšanās periods. Taču arī citām eirozonas valstīm ir jādomā, kā nenonākt līdzīgā situācijā. Eirogrupas prezidents Jerūns Deiselblūms intervijā drīz pēc panāktās vienošanās deva skaidru signālu, ka banku glābšanas laiks ir beidzies. Tā vietā, lai par banku neizdarībām sodītu veselu valsti, zaudējumus būs jācieš banku noguldītājiem. Ziņu aģentūras Reuters finanšu blogeris Felikss Salmons to salīdzina ar izvēli starp Īrijas un Islandes scenārijiem. Kipras gadījumā ir izvēlēts pēdējais. Protams, ar to atšķirību, ka Kiprai nav pašai savas valūtas, ko devalvēt.Taču ”Kipras eiro” tagad uz nenoteiktu laiku ir nošķirts no pārējās eirozonas. Naudas plūsma no Kipras ir apstādināta. Un arī Latvija ir saņēmusi brīdinājumu no Eiropas Centrālās bankas – nekādā gadījumā nepieņemt naudu no Kipras. Krievijas noguldītāji pašlaik cenšas izmantot katru iespēju, lai pārvietotu savus līdzekļus no Kipras kaut kur citur, jo visi noguldījumi virs 100 000 eiro tiks aplikti ar pamatīgu vienreizēju nodokli. Kapitāla brīvajai kustībai ir norauts stopkrāns. Būtībā netieši tiek ietekmētas arī pārējās fundamentālās brīvības, gan cilvēku, gan preču un pakalpojumu kustība bez kapitāla ir visnotaļ apgrūtināta. Taču bez šādiem ierobežojumiem Kipras atkopšanās nav iespējama. Patiesībā tieši pārāk vaļīga kapitāla kustība noveda Kipru līdz šodienas situācijai. Nekontrolēti ieplūstot ārvalstu līdzekļiem, valsts finanšu sektors uzblīda tiktāl, ka kļuva astoņas reizes lielāks par valsts iekšzemes kopproduktu. Šāds modelis ilgtermiņā nebija spējīgs darboties. Tagad viena no divām lielākajām Kipras bankām tiks likvidēta, bet otru gaida pamatīga restrukturizācija. Kiprai nu ir laiks ķerties pie reālās ekonomikas attīstīšanas. Eiropas Komisija aicina Eiropas uzņēmumus investēt valstī. Ar Eiropas Savienības nodrošinātajām brīvībām, kā redzam, atkal nepietiek.Eiropa acīmredzami kļūst arvien sarežģītāka. No skaistās, bet banālās idejas par brīvību, kas pati par sevi radīs mieru un uzplaukumu, mēs pamazām atsakāmies. Tās vietā nāk atziņas, turklāt visbiežāk smagas un sāpīgas, par kopīgi darāmiem darbiem. Te runa ir gan par ciešāku banku darbības regulāciju, gan migrācijas jautājumiem, gan arī nodokļu politiku.
Melbiksis: Ceļā uz sarežģītāku Eiropu
Kiprai piešķirtais starptautiskais aizdevums desmit miljardu eiro apmērā iezīmē jaunu pavērsienu Eiropas rīcībpolitikā. Eiropas Savienības politiķi beidzot sāk saprast, ka savienības četras fundamentālās brīvības (brīva preču, pakalpojumu, kapitāla un cilvēku kustība) ir gan iespējams, gan arī nepieciešams reizēm ierobežot.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.