Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +6 °C
Apmācies
Trešdiena, 27. novembris
Lauris, Norberts

Mērsraga novada mērs: Novadu grāvis

Jau labu brīdi ar interesi sekoju līdzi dažādu politiķu izteikumiem un viedoklim par reģionālo attīstību Latvijā, kā arī par jau notikušo un vēl plānotajām novadu reformām. Diskusija ir pareiza un nepieciešama, tomēr man ir lielas pretenzijas pret vispārēju Latvijas iedzīvotāju maldināšanu, dezinformēšanu, kā arī pret manipulēšanu ar sabiedrisko domu, regulāri publicējot liela mēroga nepatiesības.

Nepareizā karte

Novadu reformas nepieciešamību Latvijā mums pamato, publiski izrādot it kā Baltijas valstu pašvaldību kartes, piesaucot Igaunijas piemēru, uz kura fona Latvija it kā izceļas ar lielu pašvaldību skaitu un to mazo izmēru. Apzināti vai neapzināti, bet pat dažas augstākās valsts amatpersonas mūs regulāri maldina. Igaunijas gadījumā mums publiski izrāda t.s. Apriņķu karti ar 15 apriņķiem (kaut kas līdzīgs mūsu iepriekšējiem rajoniem), bet netiek rādīta Igaunijas pašvaldību karte, kur Igaunijas pašvaldību skaits ir 215 un kur mazākās pašvaldībās iedzīvotāju skaits nepārsniedz 2000 iedzīvotāju. Patiesība ir tāda, ka Igaunijas pašvaldību skaits ir apmēram divas reizes lielāks kā Latvijā. Šādas nepatiesas kartes ir publicējuši arī lielie mediji. Mans jautājums - vai tā ir apzināta, vai neapzināta iedzīvotāju maldināšana, vai manipulēšana ar sabiedrisko domu?

Mazie novadi neizdzīvos bez dotācijām

Šādu viedokli regulāri izsaka augstas amatpersonas, patiesībā, atklāti melojot iedzīvotājiem. Citēšu Sergeju Dolgopolovu diskusijas "Cik ilgi finanšu izlīdzināšanas fonds būs pašvaldību pašpalīdzības kase?" ietvaros: "Mērsrags un Roja, piemēram, mūždien dzīvos no dotācijām.."

Tā ir klaja maldināšana. Mērsrags pēc atdalīšanās nesaņem izlīdzināšanās fonda dotāciju, bet izdzīvo tikai un vienīgi no saviem nodokļu ieņēmumiem. Tieši apkārtējie lielie novadi ir tie, kuri saņem miljoniem latu lielas dotācijas. Par spīti politiķu vēlmei "apglabāt" mazos novadus, tie daudzos gadījumos veiksmīgāk ir tikuši galā arī ar krīzes sekām. Piemēram, Mērsraga novadā šogad jaundzimušo skaits pārsniedz mirušo skaitu par 20%, kā arī par 25% pārsniedz visā iepriekšējā gadā novadā dzimušo skaitu. Ja 2010.gadā Mērsraga novada ražotāju TOP 10 gadā saražotā vērtība bija apmēram 10 miljoni latu, tad 2012.gadā tā sastāda jau 14,5 miljonus latu. Tādējādi mazais Mērsraga novads ar vairāk nekā 8000 latu saražotās vērtības uz vienu iedzīvotāju, ir starp ražojošākajiem novadiem valstī.

Patiesais iemesls?

Patiesais iemesls nepatiesajiem apgalvojumiem ir banāli vienkāršs – naudas pārdale. Mēs, pašvaldības, arī Mērsrags, vienkārši vēlamies, lai godīga daļa mūsu nodokļu atgrieztos mūsu pašu ceļos, skolās, medicīnas iestādēs utt. Vēlos īpaši uzsvērt, ka mēs neprasām kaut kādu mistisku Rīgas vai Briseles naudu, mēs neprasām arī nekādu mistisku valsts naudu, mēs prasām tikai un vienīgi mūsu cilvēku un uzņēmumu saražoto vērtību un nodokļus.

Kuršu laikos mūsu pašu priekšteči dažkārt laupīja un siroja kaimiņu teritorijās, ja pietrūka labai dzīvei. Manuprāt, šobrīd ar saviem lēmumiem novadus regulāri izlaupa vadoša Rīgas politiķu grupa.

Aicinājums

Cienījamie politiķi, diskutējiet par novadiem, to reformām, virziet likumus un citas iniciatīvas, bet nemaldiniet iedzīvotājus, izmantojot nepareizas kartes un nepatiesus datus, pārstājiet regulāri nepatiesi apvainot tos, kuri jūs uztur, jo, cik zināms, vadošā Rīgas politiķu grupa pati par sevi NEKĀDU vērtību Latvijai nesaražo. Tā drīzāk ir nožēlojama, ne valstsvīru cienīga rīcība.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Latvija sāk pazust no vienādojuma

Esat pamanījuši, kā Latvijas informatīvajā telpā līdz nesenam laikam konsekventi uzturētais vēstījums, kas kara iznākumu Ukrainā tieši sasaistīja ar mūsu valsts drošību, to pamatoti paceļot...

Birokrātija prasa aizvien vairāk resursu, tā jāmazina

Par nākamā gada budžetu, nodokļu izmaiņu ietekmi uz ekonomiku un uzņēmēju vēlmi pēc stabilitātes un prognozējamības Guntars Gūte sarunājas ar Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektoru ...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē