Pētījums: Latvijas iedzīvotāji ir apmierināti ar eiro naudas kvalitāti

To atklāj pētījumu kompānijas TNS sadarbībā ar Latvijas Banku šā gada februārī un martā veiktais pētījums.Vairākas pētījumu kompānijas TNS šā gada sākumā veiktas aptaujas atklāj vienu kopīgu tendenci - vairākums Latvijas iedzīvotāju ir pieraduši pie mūsu jaunās valūtas - eiro - un attiecas pret to pozitīvi. Viens no faktoriem, kas ir veicinājis iedzīvotāju pierašanu pie eiro, ir eiro monētu un banknošu dizains, ar kuru caurmērā ir apmierināti četri no pieciem Latvijas iedzīvotājiem. Tostarp ar eiro monētu dizainu apmierināti ir 81% iedzīvotāju (56% monētu dizains "diezgan apmierina" un 25% - "ļoti apmierina"), ar banknošu dizainu - 77% iedzīvotāju (57% banknošu dizains "diezgan apmierina" un 20% - "ļoti apmierina").Tāpat iedzīvotāji ir apmierināti ar jaunās sērijas eiro banknošu ieviešanu (to pozitīvi novērtē 81% iedzīvotāju, tostarp 56% banknošu ieviešana "diezgan apmierina" un 25% - "ļoti apmierina") un nominālu pieejamību jeb vajadzīgo nominālu izdošanu bankomātos, veikalos (ar to ir apmierināti 78% iedzīvotāju, to skaitā 54% nominālu pieejamība "diezgan apmierina" un 24% - "ļoti apmierina").Svarīgi faktori jaunās valūtas pieņemšanā ir naudas tīrība, kvalitāte, ar ko caurmērā ir apmierināti septiņi no 10 Latvijas iedzīvotājiem jeb 73% (55% iedzīvotāju naudas tīrība, kvalitāte "diezgan apmierina" un 18% - "ļoti apmierina").Ne mazāk svarīgs faktors ir arī naudas drošība, ar ko apmierināti ir vairākums Latvijas iedzīvotāju: ar banknošu drošību apmierināti ir 74% iedzīvotāju (60% banknošu drošība "diezgan apmierina" un 14% - "ļoti apmierina"), ar monētu drošību - 70% iedzīvotāju (59% monētu drošība "diezgan apmierina" un 11% - "ļoti apmierina")."Eiro ir Eiropas un Latvijas nauda, un Latvijas Banka rūpējas par tās kvalitāti, tīrību, ērtu apriti nominālu ziņā. Savukārt tas, lai eiro ir aizsargāts, drošs un dizainiski interesants, ir visu dalībvalstu iedzīvotāju interesēs, un šo darbu plānojam un veicam kopā ar Eirosistēmas kolēģiem. Turpināsim strādāt, lai iedzīvotāji būtu apmierināti ar naudas kvalitāti, un jauna, drošāka 20 eiro banknote mūs gaida jau šoruden," skaidro par skaidrās naudas apriti atbildīgais Latvijas Bankas valdes loceklis Jānis Blūms.TNS un Latvijas Bankas šā gada sākumā veiktā pētījuma dati par eiro lietošanu parāda - neskatoties uz to, ka gandrīz divas trešdaļas iedzīvotāju jeb 64% izjūt to, ka viņu makos ir pārāk daudz sīknaudas, tomēr vairāk nekā puse jeb 57% iedzīvotāju pozitīvi novērtē, ka, dodoties ceļojumos uz ārzemēm, nav jāmaina valūta. Puse jeb 50% iedzīvotāju atzīst, ka tagad - ar vienotu eiro valūtu - ir vieglāk salīdzināt cenas precēm un pakalpojumiem ar citu valstu cenām. Gandrīz puse jeb 44% novērtē ērtības, ārvalstīs norēķinoties vai veicot darījumus skaidrā vai bezskaidrā naudā.Ērtības ceļot bez naudas maiņas vai veikt darījumus ārvalstīs skaidrā vai bezskaidrā naudā, kā arī ar citām valstīm vieglāk salīdzināmās cenas biežāk novērtē gados jaunāki cilvēki - 15-34 gadu vecumā -, iedzīvotāji ar augstāko izglītību, tie, kuriem ir augstāki ienākumi (vairāk nekā 450 eiro uz vienu cilvēku ģimenē), pašnodarbinātie, uzņēmumu vadītāji, ierēdņi, kalpotāji, studenti un skolēni. Savukārt par pārāk lielo sīknaudas daudzumu makos biežāk runā jaunieši 15-24 gadu vecumā."Pirms pusotra gada, eiro ieviešanas sākuma posmā, mūsu valsts iedzīvotāji sajuta zināmu nostalģiju pēc lata, un viens no tās iemesliem bija lata monētu un banknošu pievilcīgais dizains. Tagad ir pagājis zināms laiks un iedzīvotāji ir novērtējuši jaunās valūtas lietošanas ērtumu, ir apmierināti ar naudas kvalitāti, drošību un dizainu. Jo īpaši iedzīvotāji ir apmierināti ar eiro monētu dizainu - monētu, kur to nacionālajā pusē jeb reversā attēlota Latvijas tautumeita (tautā saukta par Mildu). Šis nacionālais simbols ir elements, kas Latvijas iedzīvotājos veicina apmierinātību ar eiro monētas dizainu un tādā veidā palīdz veidot emocionālo saikni ar eiro valūtu kopumā," norāda TNS finanšu pētījumu eksperte Ilva Pudule.Iedzīvotāju aptauju par eiro lietošanu pētījumu kompānija TNS veica sadarbībā ar Latvijas Banku laikā no 2015.gada 11.februāra līdz 1.martam, visā Latvijas teritorijā aptaujājot 1007 iedzīvotājus vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Aptaujas izlase ir reprezentatīva Latvijas iedzīvotāju kopumam šajā vecuma grupā, un aptaujas rezultāti atspoguļo aptuveni 1,7 miljonu mūsu valsts iedzīvotāju viedokļus.