Būdams vēsturnieks un žurnālists, esmu brīvas diskusijas un pat ļoti asu uzskatu paušanas piekritējs. Izlasot rakstu, man rodas iespaids, ka politiskais temperaments profesoram Butkum ir aizsedzis avotu zinātniskās kritikas principus. Taču profesora uzskati ir plaši zināmi. Vārda brīvības robeža tomēr beidzas tur, kur sākas apmelošana un cilvēku aizvainošana. Grūti ir savādāk uztvert lielo politiķu un varonīgo kareivju: Juzefa Pilsudska un Lucjana Žeļigovska salīdzināšanu ar Hitleru un Staļinu. Polijā šāda salīdzinājuma izmantošana parasti beidzas tiesas zālē. Īpašu izbrīnu rada šāda salīdzinājuma izmantošana tādā laikrakstā kā Diena. J. Pilsudskis, liels Latvijas draugs un Latgales atbrīvotājs, vadošajā Latvijas avīzē tiek salīdzināts ar meganoziedzniekiem – Hitleru un Staļinu.
Kā polis un Polijas valsts pārstāvis Latvijā ceru, ka redakcija atsauks šādus izteicienus un atzīs tos par kļūdainiem. Bet kā vēsturnieks esmu gatavs vest saturisku polemiku ar raksta tēzēm, ja redakcija izteiks šādu interesi.
Savukārt autora ļaunais iestarpinājums par Polijas premjera apskaušanos ar Krievijas premjeru Smoleņskā ir īpaši nejauks. Ļaujiet atgādināt, ka tas bija līdzjūtības žests pie bojā gājušā Polijas prezidenta Ļeha Kačiņska lidmašīnas dūmojošām atlūzām.
Cerībā uz drīzu reakciju uz Poliju aizskarošu viedokli.