Abi deputāti norādīja - ņemot vērā to, ka ES cīnījās gandrīz visas valstis un ka kopumā ES budžets tika samazināts vēl vairāk, Latvijai par iznākumu nav ko sūdzēties, jo nekāda traģēdija nav notikusi. Kā atzīmēja Kalniņš, tas, ka Latvija ir ieguvusi vairāk, nekā iepriekš cerēts, ir laba pazīme valsts attīstībai.
Lejiņš skaidroja, ka, piemēram, par līdzekļu samazinājumu kohēzijai Latvijas pārstāvjiem jau bija zināms iepriekš un tagad Latvija būs motivēta izmantot šos piešķirtos līdzekļus saprātīgāk. "Visticamāk, ka tas piespiedīs atbildīgos politiķus plānot un izlietot kohēzijas līdzekļus daudz saprātīgāk."
Savukārt, runājot par to, vai ar piešķirtajiem līdzekļiem Latvija varētu šajā periodā attīstīties un tuvoties vecās Eiropas valstu dzīves līmenim, Lejiņš pauda viedokli, ka tas ir iespējams. "Viss ir atkarīgs no mums pašiem - ja mēs izmantosim piešķirtos līdzekļus lietderīgi, Latvijai ir iespējams sasniegt vecās Eiropas līmeni."
Kā ziņots, nākamajā plānošanas periodā Latvija lauku attīstībai saņems papildus 67 miljonus eiro (47 miljonus latu), paredz piektdien Eiropas Savienības (ES) līderu panāktā vienošanās.
Iepriekš izskanēja, ka Latvijai papildus pienāksies 60 miljoni eiro. Vēl papildu septiņi miljoni, visticamāk, iegūti, ņemot vērā Latvijas draudus bloķēt budžetu, liecina neoficiāla informācija.
Vienošanās paredzot, ka Latvija lauku attīstībai papildus novirzītos līdzekļus varēšot izmaksāt kā tiešmaksājumus.
Latvijas prioritātēs - kohēzijā un tiešmaksājumos lauksaimniekiem - pozīcijas paliek tādas pašas kā iepriekšējā piedāvājumā, proti, kohēzijas maksājumu griesti Latvijai noteikti 2,59% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP) jeb 4,2 miljardi eiro (2,95 miljardi latu), bet Latvijas lauksaimniekiem līdz 2020.gadam paredzēts sasniegt 196 eiro (138 latu) platību maksājumus par hektāru jeb aptuveni 80% no ES vidējā līmeņa.