Lai gan no pirmā posma īstenošanas palikuši vairāki neatrisināti jautājumi, jebkurā gadījumā spert pirmo soli bija nepieciešams, intervijā aģentūrai LETA atzina Raugze. "Tas bija kompromisu, baiļu un dažādu atkāpju pilns solis, bet bez tā mēs arī nevarējām. Tagad tas ir sperts, un mums pēc šīm vēlēšanām ir pienācis laiks runāt par nākamo," viņa norādīja.
Nākamajā posmā VARAM plāno atrisināt tos jautājumus, kas pirmajā reformas posmā netika atrisināti. Kā piemēru viņa minēja, ka otrajā reformas posmā tomēr vajadzētu pieturēties pie kritērija par iedzīvotāju skaitu vienā pašvaldībā, kas nevar būt mazāks par 4000.
Lai gan šāds kritērijs tika noteikts arī pirmajā reformas posmā, 36 pašvaldībās tas nav izpildīts. Tāpat ministrija nāks klajā ar piedāvājumu par pašvaldību apvienošanās ietvaru, lai neveidotos tāda situācija, ka pašvaldības administratīvā teritorija nav vienota, bet tajā ir pārrāvumi.
"Jebkura reforma izraisa bailes, bažas, neapmierinātību un neizpratni. Ceru, ka daudziem parādījām, ka nekas briesmīgs no tā nenotiek un iespējas attīstībai palielinās," pauda VARAM pārstāve. Un tieši tāpēc VARAM ir sagatavojusi administratīvi teritoriālās reformas izvērtējumu, lai parādītu arī pašvaldībām, kādas priekšrocības ir tiem, kas apvienojās lielākās teritorijās. "Pirmais solis bija ne bez kļūdām, bet bija ļoti vajadzīgs," viņa noteica.
Jau ziņots, ka VARAM piektdien prezentēs secinājumus par administratīvi teritoriālo reformu un piedāvās risinājumus turpmākai rīcībai. Reformas A mērķis bija izveidot patstāvīgi saimniekot spējīgas pašvaldības ar pietiekamu finansiālo un administratīvo kapacitāti.