"Latvija ir panākusi augsta līmeņa ekonomisko konverģenci ar eirozonu, un ar prieku varu paziņot, ka esam secinājuši, ka Latvija ir gatava pāriet uz eiro no nākamā gada 1.janvāra," paziņoja komisārs. Tāpēc viņš sagaida, ka ES Padome un Eiropas Parlaments šo ieteikumu par eiro ieviešanu Latvijā apspriedīs un gala lēmums tiks pieņemts jau 9.jūlijā.
Viņš uzsvēra, ka Latvijai ir jāturpina tāda makroekonomiskā politika, kas nodrošina turpmāku stabilitāti un arī to, lai monetārā savienība gūtu labumu. "Latvijas pievienošanās eirozonai ir spēcīgs signāls reģionam, eirozonai un pasaules tirgiem kopumā. Tas akcentē eirozonas integritāti un parāda, ka regulāra ilgtspējīga uz stabilitāti orientēta politika nodrošina rezultātus un reformas atmaksājas," pauda Rēns.
Viņš uzmanību vērsa uz ekonomisko krīzi, kas Latviju skāra 2008.-2009.gadā, tās īstenoto taupības politiku, starptautiskā aizdevuma saņemšanu, lai šo krīzi pārvarētu un atgūtu ekonomikas konkurētspēju. "Un tas ir atmaksājies - Latvija ir straujāk augošā ekonomika Eiropas Savienībā," pauda Rēns.
Latvijas vēlme pievienoties eirozonai parāda uzticību mūsu kopējai valūtai un to, ka prognozes par eirozonas sabrukšanu bija nepareizas, uzsvēra Rēns.
Rēns klāstīja, ka Eiropas Komisija (EK) ir izvērtējusi visas bažas un sasniegumus saistībā ar Latviju, tāpēc arī nonākusi pie secinājuma, ka Latvija ir sasniegusi pietiekami labu un ilgtspējīgu konverģences līmeni, lai iestātos eirozonā. "Tas gan nenozīmē, ka komisija tagad būs apmierināta ar sasniegto. Latvijai ir jāturpina strādāt, ir jāuztur sava reālā ekonomikas spēja," uzsvēra Rēns.
Viņš norādīja, ka gadījumā, ja Latvija negādās par savu ekonomisko politiku pietiekami labi, tā var nonākt grūtā situācijā. Tas gan attiecas arī uz citām eirozonas dalībvalstīm - tām ir jābūt ilgtspējīgām konkurētspējas un publisko finanšu ziņā.
Skaidrojot Eiropas Centrālās bankas veltītos pārmetumus Latvijai, komisārs norādīja, ka komisija ir tā, kas pieņem lēmumu. "Salieciet kopā piecus ekonomistus, jūs dabūsiet sešus viedokļus," jokoja Rēns.
EK savā ziņojumā pieminējusi arī nerezidentu noguldījumus banku sektorā un iedzīvotāju zemo atbalstu eiro. Taču EK par šiem jautājumiem nevis paudusi bažas, bet gan norādījusi, ka Latvijai tiem jāpievērš īpaša vērība. Nerezidentu noguldījumi minēta kā lieta, kas jākontrolē un jāmonitorē nākotnē. Tāpat EK ir pārliecināta, ka augs Latvijas iedzīvotāju atbalsts eiro, līdz ko diskusijas par to kļūs konkrētākas, secināms no avotiem EK.
Tāpat EK norāda uz lietām, kas Latvijai jāņem vērā, lai tā iegūtu no dalības eirozonā. Proti, Latvijai jāturpina apdomīga fiskālā politika, jāturpina īstenot strukturālās reformas, kā arī algām jāaug vien līdz ar produktivitātes celšanos.
Lai arī gala lēmumu par eiro ieviešanu 9.jūlijā pieņems ES finanšu ministri, līdz šim nav bijusi situācija, kad EK rekomendētu uzņemt eirozonā kādu dalībvalsti, bet pieņemtais politiskais lēmums būtu pretējs.
Jau ziņots, ka EK trešdien oficiāli pauda atbalstu eiro ieviešanai Latvijā.
EK savā slēdzienā secina, ka Latvija pārliecinoši izpildījusi visus kritērijus eiro ieviešanai, un iesaka Latvijas nacionālo valūtu latu no 2014.gada 1.janvāra nomainīt pret eiro.
Kā ziņots, iepriekš šodien oficiālo konverģences ziņojumu publicēja arī Eiropas Centrālā banka (ECB). Arī tas ir Latvijai pozitīvs un apliecina, ka valsts izpilda visus kritērijus, lai ieviestu eiro.