Rostovskis: Jo ilgāk valsts domās, ko iesākt ar LMT un Lattelecom, jo, iespējams, vairāk naudas tā zaudēs

Kā atgādina Rostovskis, Komerclikuma 2.pants noteic, ka komercdarbība ir atklāta saimnieciskā darbība, kuru savā vārdā peļņas gūšanas nolūkā veic komersants. "Tāpēc gribu jautāt - ko valsts ir darījusi, lai kā akcionārs vairotu un attīstītu šīs kapitālsabiedrības? Ko valsts ir darījusi, lai šie uzņēmumi nevis nodrošinātu valsts budžeta ieņēmumus dividenžu veidā, bet palielinātu nodarbinātību nozarē, palielinātu ilgtermiņā tiešo un netiešo nodokļu nomaksu?" jautā Rostovskis. "Tas ir valsts pienākums - rūpēties par savu aktīvu vairošanu, nevis tikai tiesības saņemt dividendes.""Īpašs gadījums ir telekomunikāciju nozare Latvijā, kurās vadošajiem tirgus dalībniekiem - LMT un Lattelecom - ir viens akcionārs valsts personā un kuras konkurē gan savā starpā, gan ar citiem nozares spēlētājiem Latvijas tirgū," turpina Rostovskis. "Vai pasaulē notiekošo procesu rezultātā, kuri agri vai vēlu ietekmēs Latviju, telekomunikāciju nozarē būs veselīga konkurence un vai valsts gūs tos ieņēmumus, kurus tā cer gūt?"Rostovskis norāda, ka valstij šādos apstākļos jāapzinās, ka savu aktīvu vērtību saglabāt un vairot iespējams vien tad, ja tai ir pietiekamas zināšanas un kompetence šos aktīvus pārvaldīt un skaidra, ilgtermiņa stratēģija - vīzija par savu aktīvu attīstību, skaidri definēti mērķi šiem uzņēmumiem. "Bet vai valstij ir šāda stratēģija? Vai valsts apzinās un novērtē kā objektīvus draudus to, ka pasaules un Eiropas tirgū notiek telekomunikāciju nozares uzņēmumu konsolidācija jeb saplūšana? Vai patiešām procesi, kas ir aktuāli globālajiem nozares spēlētājiem, ir tik atsvešināti Latvijai?""Vai valsts kā Lattelecom un LMT līdzīpašniece ir domājusi, kā nozari kopumā var ietekmēt apstāklis, ja, piemēram, Tele2 un MTG - Ziemeļvalstu koncerni, kam ir līdzīga akcionāru struktūra, - konsolidētu un apvienotu savus aktīvus - mobilo sakaru operatoru Tele2, mediju saturu TV3, LNT, satelelīttelevīziju Viasat un, iespējams, pat kabeļtelevīzijas un interneta tīklu pakotnes?" vienu no nākotnes perspektīvām min Rostovskis. "Visticamāk, ka šāds process notiks, jo konsolidācija nozīmē efektīvāku, tas ir, lētāku, pārvaldību. Vai pret šādu iespējamo apvienoto nozares uzņēmumu Latvijā atradīsies līdzvērtīgs konkurents?""Pie šāda scenārija notiekošo varētu salīdzināt ar ierindas karavīra centieniem cīnīties pret stratēģisko aviāciju," kritisks ir Rostovskis.Kā norāda Rostovskis, Latvijā abi lielākie telekomunikāciju tirgus uzņēmumi daļēji pieder valstij, valsts budžets gūst ieņēmumus, un pagaidām uzņēmumiem pietiek gan peļņas, gan līdzekļu izdevumiem, lai atbalstītu sabiedriskus projektus. "Viss ir labi. Pagaidām," piebilst Rostovskis.Tāpat Rostovskis norāda uz to, ka LMT akcionārs ir arī VAS Latvijas valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC). "Tātad, it kā valsts. Vienlaikus LVRTC veiksmīgi attīsta datu centru, ko īsteno arī Lattelecom, - tātad veiksmīgi attīsta produktus, kas konkurē ar tā paša akcionāra otra uzņēmuma produktiem," turpina Rostovskis. "Kā jau Latvijas valstī - viena roka nezina, ko dara otra. Un pats galvenais - nevar atbildēt, kāpēc to dara.""Tas būtu tikai valsts interesēs - restrukturizēt šos aktīvus un novērst neveselīgu konkurenci viena akcionāra uzņēmumu starpā, tā vietā investējot peļņu ilgtermiņa attīstībā. Pretējā gadījumā pie šādas valsts politikas šie uzņēmumi būs vienkārši nelietderīgi iztērējuši naudu," stāsta Rostovskis. "Ja valsts kā akcionārs nepiedāvās skaidru vīziju, nedefinēs mērķus - sasniedzamos rezultātus, neizdarīs to pietiekami pārdomāti un ātri, mums - sabiedrībai - piederošo daļu vērtība var samazināties bezjēdzīgā savstarpējā cīņā. Vēl būtiskāk - šo aktīvu apvienošana un, iespējams, vēl citu pievienošana ir principiāli svarīga, lai nodrošinātu konkurenci tirgū tuvākajā nākotnē paredzamajos apstākļos.""Diemžēl Latvijas iedzīvotāju, tātad LMT un Lattelecom klientu, skaits pat vidējā termiņā Latvijā ir ierobežots. Tāda ir demogrāfiskā realitāte. Laiks ir nauda. Jo ilgāk Latvijas valsts domās, ko, kā un kad darīt ar savu līdzdalību daudzos uzņēmumos, jo, iespējams, vairāk naudas tā zaudēs," norāda Rostovskis.Lai arī jautājums, ko darīt ar valstij piederošajiem uzņēmumiem, tiek ik pa laikam uzdots, tomēr atbilde neseko, atgādina Rostovskis. "Kā valsts plāno celt savā rīcībā esošo aktīvu vērtību?" turpina Rostovskis. "Vēl ļaunāk - gan paši uzņēmumi, gan valsts kā akcionārs nav piedāvājuši sabiedrībai redzējumu par to attīstību. Ja konsolidācija notiks citu lielu telekomunikāciju tirgus dalībnieku starpā, tad saprātīgākais risinājums, lai nodrošinātu konkurenci tirgū, ir sekmēt LMT un Lattelecom saplūšanu.""Latvijas politikas un valsts pārvaldes klīniska pazīme ir, ka drošāk un ērtāk ir nedarīt nekā darīt. Ļoti iespējams, ka nedarīšana ir iemesls sadursmei ir privātām interesēm un personiskām ambīcijām. Taču tā mēs pamazām zaudēsim ne tikai savus aktīvus, bet varam zaudēt savu valsti un tos ''aktīvus'', kas par mums runā," piebilst Rostovskis. "Respektīvi, valstij kā akcionāram ir nekavējoties jāizstrādā stratēģija, lai saņemtu maksimāli izdevīgu kapitāla atdevi un lai celtu pagaidām valstij piederošo uzņēmumu konkurētspēju Eiropas un pasaules tirgos. Citādi valsts par saviem īpašumiem saņems arvien mazāk. Vai nesaņems vispār."Kā ziņots, martā valdība vienojās atjaunot darba grupu trīs ministru - ekonomikas, satiksmes un finanšu ministra - sastāvā, lai risinātu jautājumus saistībā ar valstij tieši un netieši piederošajām kapitāla daļām Lattelecom un LMT. Tāpat darba grupai pievienojās vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (NA).Darba grupai paredzēts risināt sarunas ar TeliaSonera AB grupu par Lattelecom un LMT kapitāla daļu pārvaldīšanu un minēto kapitālsabiedrību attīstību, tostarp kapitālsabiedrību reorganizāciju, dalībnieku maiņu un citiem pasākumiem, kas nepieciešami to ekonomiskās vērtības paaugstināšanai un darbības uzlabošanai.SIA Lattelecom ir viens no lielākajiem Latvijas telekomunikāciju uzņēmumiem, kurš pieder VAS Privatizācijas aģentūra - 51% un Dānijā reģistrētajam TeliaSonera piederošajam uzņēmumam Tilts Communications - 49%. 2014.gadā uzņēmums apgrozīja 165 miljonus eiro, bet nopelnīja 30,3 miljonus eiro.Latvijas Mobilais telefons (LMT) dibināts 1992.gadā kā pirmais mobilo sakaru operators valstī. 49% uzņēmuma pieder zviedru TeliaSonera, 23% - "Lattelecom", 23% - LVRTC un 5% - Latvijas valstij. Uzņēmums pērn apgrozījis 144 miljonus eiro, bet nopelnījis 19,5 miljonus eiro.