Nozīmīga ir arī vide, lai tā ir pietiekami caurskatāma, lai darba devējs pret šo cilvēku izturētos ar cieņu un normāli komunicētu.Rozenberga aicināja saprast, ka darbinieks nav tikai skrūvīte milzīgā mehānismā, viņš ir jāuzklausa, taču tas arī nenozīmē, ka gluži visi priekšlikumi ir jāņem vērā. "Svarīgākais ir izrunāties, izturēties ar cieņu. Pats attieksmes jautājums patiesībā ir liela daļa no ikdienas, un tur nu gan nav nepieciešama abstrakta valsts vai valdība, kura kaut ko palīdzēs," sacīja LI direktore.Viņa atminējās arī par kādu zvanu no Skrundas - kāda sieviete mēģināja vietējā bērnudārza pārstāvjiem pastāstīt par pozitīvo pieredzi Lielbritānijā. Viņai esot atbildēts, lai ar savu pieredzi brauc atpakaļ."Redziet, var jau nepiekrist kādai idejai, taču citu pieredzes uzklausīšana var noderēt. Šāda veida problēmas ir daudzās vietās. Cik nav dzirdēts par to, ka cilvēki zvana uz savām pašvaldībām, bet viņus sūta no viena pie otra. Kur cilvēkiem vērsties, lai saņemtu atbildi?" retoriski vaicāja Rozenberga.Rozenberga atzina, ka ir arī labie pieredzes stāsti - pašvaldības, kuru pārstāvji dodas pie saviem cilvēkiem, kuri nu jau dzīvo Lielbritānijā un Īrijā. Viņi apzinās, ka dialoga uzturēšana ir ļoti nozīmīga, lai šie cilvēki vismaz uzzinātu, kas viņu pašvaldībās ir mainījies."Daudzi, kuri aizbraukuši pirms gadiem deviņiem, iespējams, patiesībā nemaz nezina, kas ir mainījies uz labo pusi. Šī ir viena no iespējām pasniegt jaunu informāciju. Tas ir arī stāsts par atgriezenisko saiti," izteicās LI direktore, piebilstot, ka tajā pašā laikā ir arī vairāku valstu pozitīvie piemēri, kā tās cīnās ar šo problēmu."Piemēram, Jaunzēlande un Īrija ļoti aktīvi uzrunā aizbraukušos. Mūsu rīcībā ir daudzi labi piemēri, no kuriem varam iedvesmoties," rezumēja Rozenberga.LETA jau vēstīja, ka jūlija beigās LI uzsāka sociālu kustību ar mērķi emocionāli uzrunāt no Latvijas aizbraukušos cilvēkus, vienkāršā veidā viņiem atgādinot - "Jūs esat mums svarīgi, un Latvija vienmēr būs jūsu mājas". LI uzskata, ka ir pienācis laiks skaidri pateikt, ka vēlamies redzēt tautiešus atgriežamies Latvijā - tad, kad viņi tam būs gatavi, bet pagaidām aicinot uzturēt ciešākas saites ar Latviju.
Rozenberga: Tautiešu aizbraukšanu veicina arī darba vides un attieksmes jautājumi
Vairāki veiktie pētījumi par tautiešu aizbraukšanu liecina, ka to veicina vairāki faktori, tostarp ekonomiskie apstākļi, taču jāņem vērā arī darba vides un attieksmes jautājumi, kā arī personiskie apstākļi, intervijā aģentūrai LETA sacīja Latvijas Institūta (LI) direktore Aiva Rozenberga.Runājot par tautiešu aizbraukšanu, Rozenberga sacīja, ka bijušas diskusijas, kuru laikā kāds jaunietis atzina, ka jaunajai paaudzei algas apmērs nebūt nav tas noteicošais, lai atgrieztos Latvijā.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.