Sesks: Ušakova aktivitātes neveicina sabiedrības saskaņu

Nav ko murgot par divkopienu valsti. Latvijas tauta tikko referendumā ar milzīgu pārsvaru apliecināja, ka Latviju ir nacionāla valsts, kas ir normāla Eiropas prakse. Tas ir pareizi un iepriecinoši! Taču vienlaikus jāmeklē cēloņi, kāpēc uz ļaunprātīgu naida kurinātāju provokāciju sabiedrībā atsaucās 17% balsstiesīgo pilsoņu. Jāanalizē cēloņi, kāpēc margināļu skats no tradicionālajiem 10-11% (geju, alkoholoķu, vardarbīgo, sapņotāju — ikvienas margināļu grupas skaits sabiedrībā svārstās ap 10-11%) pacēlies līdz 17%. Kāpēc šie netradicionālie 6% paļāvās musinātāju histērijai — tam jāmeklē iemesli. Lai tos ieraudzītu, jāpaveras mazliet dziļāk. Nemīlēts pusaudzis jūtas nevērtīgs un netīrs. Tāds tiecas nosmērēt un sabojāt visu citu ap sevi. Šo realizāciju mēs varam redzēt iebraucēju apdzīvotajos jaunajos rajonos — Imantā, Purvciemā un citur, kur rupjībām aprakstītās mājās, piečurātas, dedzinātas un apkrāsotas lifta kabīnes. Kāpēc? Lai mazinātu neatbilstību starp iekšējo pasauli un ārējo vidi. Jo apkārt tīrāks, jo lielākā disharmonijā šād bērns jūtas, tāpēc visu cenšas izpostīt. Tāda ir šī sabiedrība. Tādam indivīdam pieaugot, ir liels riksks, ka personība paliks šai pašā upura fāzē. Tikai tagad viņu nemīl ne tikai vecāki (iespējams, alkoholiķi), bet izrādās, ka arī zeme apkārt ir sveša. Cilvēki runā nesaprotamā valodā, smejas par nesaprotamiem jokiem, svin nesaprotamus svētkus — bet par tev līdzīgo vērtībām tikai pasmīn. Šeit notiek identitātes krīze: dievinātajai Krievijai (viņa var VISIEM sadot!) jūs neesat vajadzīgi, dzimtas vērtības (PSRS laiki, sapnis par Impēriju) izrādās falšas, bet šeit paši esat sabojājuši attiecības tiktāl, ka iekļauties un dzīvot normālu dzīvi var izrādīties nāvīgi grūti. Šādā gadījumā iekšējā tukšuma un netīrības sajūta aug augumā, un cilvēks turpina tiekties sabojāt visu ap sevi — tikai nu jau viņam jaudas ir vairāk. Absolūtais vairākums narkomānu un kriminālistu ir šādi dzīves pabērni — bez dzimtenes, bez mājām, bez dvēseles. Rafinētākie, specdienestu apmācīti un apbruņoti, var mēģināt sasniegt ko vairāk. Tikko redzējām, kā tādi mēģināja sanaidot savā starpā tautas. Paldies Dievam, viņiem neizdevās — veselā saprāta cilvēki cēlās aizstāvībai. Šādi cilvēki ir nelaimīgi, jūtas apčakarēti un nevienam nevajadzīgi. Kā nomaldījušās dvēseles, kā augi bez saknēm, kā putni bez mājām, kā bērni bez mīlestības. Viņi dažkārt rīkojas ļauni, bet patiesībā viņi ir dziļi nelaimīgi. Tie cilvēki, kas "mīl" un apbrīno Krieviju, kurai nav un nekad nebūs vajadzīgi, bet dzīvo šeit, ienīstot visu un visus ap sevi, nebūs laimīgi nekad, lai cik bravūrīgi izliktos uz ārpusi. Tas ir šizofrēnisks stāvoklis, identitātes juceklis, kas iznīcina un posta personību. Sekas — pataloģisks ļaunums un augoša agresija, kā mēs to redzam referenduma ierosinātāja inteliģences un mīlestības iezīmētajā sejā. Nav godīgi pārmest tiem, kas balsoja PAR to, lai spertu pirmo soli Baltijas guberņas virzienā. Bet ir jāpārmet referenduma rīkotājiem un atbalstītājiem, par apzinātu naida kurināšanu un attiecību saspīlēšanu. Un jānodrošina, lai Latvijas sabiedrību no šādām provokācijām sargātu likums. Valsts pienākums ir nodrošināt efektīvu integrācijas politiku. Tieši tāpat, kā valstij jārūpējas par citiem dzīves pabērniem — bezpajumtniekiem, alkoholiķiem un narkomāniem, vienkārši tāpēc, lai mazinātu noziedzību, un uzlabotu dzīves kvalitāti visiem pārējiem. Bet nelaimīgajiem, ko pārņēmis naids pret sevi un visu skaisto, var palīdzet tikai psihoterapija. Vienīgais ceļš ir izbeigt nīst un nicināt pašam sevi. Sākt mīlēt pasauli ap sevi. Un atrast savu vietu tajā. Novēlu to visiem. Mācieties cieņu un mīlestību pret zemi, kas mums visiem dod pajumti Bez tā jūs riskējat palikt zaudētāji bez savas zemes. Cilvēks ir radīts mīlestībai, nevis naidam.

Skumji, ka vadoņi nav tā arī sapratuši, ka referendums ir nepārtrauktās rusifobijskās politikas rezultāts. nevēloties atzīt , ka gandrīz 40% iedzīvotāju ir krieviski runājošie bija tuvredzība. Starp tiem bija daudz kas stāvēja barikādēs un tad, no viņiem atteicās. Viņi kļuva par nepilsoņiem. Politiskās spēlītes- lai novērst sabiedrības uzmanību no ekonomiskās katastrofas valstī- atrasts ienaidnieks, kas apraud valsts pastāvēsanai - nabaga krievu valoda. Cirks un tikai. Vairākumam krievu valodas runājošiem nebija un nav iebildumu pret vienas valsts valodas. Draudi ir no citas puses - kur ir latviešu tautas māksla? Kori, tautas deju kolektīvi, lietiškas mākslas studijas- viss ir uz komerca sliedēm. Mums ir latviešu biedrības nami, bet nav Biedrības, kā tāda. Vai tas ir normali? Angļu valoda izspiež latviešu vārdus - tas arī ir drauds. Un kā māca skolās?

UŠAKOVS kā jau krievs, domā vienu ,bet runā citu. Dabīgi ,ka viņš atbalstīs tikai krievus un viņu valodu.

NILS TAPAT, KA VIENA LIELA DALA NO VINA KOMPANIJAS SLIMO AR OKUPANTA PARONOJU.

Labrīt, Sesk! Nu, tiešām! Labrīt, ka jūs tagad beidzot pamodāties un to ievērojāt.