Silinieks: Internets ir publiska telpa

dabūsi pats aiziet

Kaut ko rakstīt par sevi internetā ir tas pats, kas uzrakstīt uz lapiņām un saspraust uz ielu stabiem... uzskatu, ka informācijai, kas tiek publicēta publiskajos medijos, piemēram draugiem.lv būtu jābūt pieejamai un ja ir lietas, par kurām pašam kauns vai nav vēkme, ka kāds to uzzina, tad tās tur vnk nav jāraksta!

Iedomājieties, ja man pēkšņi drausmīgi neiepatīkas baigi kurtais un ārprātīgi gudrais profi WorkingDay Latvia pārstāvis Māris Silinieks. Tad pavisam nedaudz pūles un sataisu kādu pārīti visai šķelmīgi profilu ar viņa vārdu un fotogrāfijām. Iekomentēju trušu drāzēju portālos par lubrikantiem, siekalām šķīstot apraudu Ziemeļkorejas diktatora uzkāpšanu augstāk par Zaķusalas TV torņa smaili, un salieku bildes ar pikantām somu pirts bildēm, kur draiskojos ar pensionētām prostitūtām un aizpagājušā gadsimta čipendeiļu geju opīšiem. Lai darba devēji nenojaustu, var arī mazliet mēranākos toņos. Var tikai atstāt dažas piezīmītes mazliet šaubīgos portālos. Un varu droši prognozēt, ka potenciālos darba meklējumos viedais eksperts nesaņems pat atbildi.

Diez vai darba devējs , vai kāda cita ieinteresēta persona , kas meklē cilvēkus kādam kopīgam projektam , rakājas pa soctīkliem vienkāršas ziņkārības dēļ. Cilvēki šodien ir meistarīgi iemācījušies valkāt maskas - publiskajā telpā viss šķiet korekts , pareizs , inteliģents - nenobrīnīties , cik lieliska ir mūsu sabiedrība. Tiklīdz ieej interneta telpā , tā pārņem šausmas - vai tie ir tie paši cilvēki , vai kaut kāda neredzama , ārpuspubliska civilizācija , kas tur komunicē. Diemžēl , vai nu jūtot kaut kādu anonimitāti vai bezatbildību tās dēļ, cilvēki atklājas no ne visai patīkamas puses , bieži vien tā noņemot savu publisko masku. Tā , ka informācijas meklēšana par potenciālajiem līdzbiedriem sociālajos tīklos , ir objektīvi pamatota parādība. Diemžēl .....

nu un ja es teiksim esmu kaut kāds Jānis Bērziņš? Nu ko tu par mani googlē sameklēsi? :) Atradīs kādus pāris simtus tiesu sēžu datumus par parādu piedziņu un divus dučus fēčubukus.. Nu un ko tad, ja 2/3 no tiem ļaudīm ar vienādajiem vārdiem izrādās kaut kādi nacisti vai vēl trakāk "antifašisti"? :))) Un kā tas darbadevējs sapratīs, ka teiksim es konkrētais Bērziņš tai netā vispār pēdējo padsmit gadu laikā neesmu ar īsto vārdu parādījies?.... visa šī "diskusija" ir tukšas pļāpas, lai netieši iegalvotu, ka viss ko darbadevējs var par jums uzzināt ir tas, ko paši runājiet publiskā tirguslaukumā.. protams, ka tīkls ir publiska vide un nav nekādas runas par to, ka savā blogā bļaustās uz visiem izņemot redz priekšnieku un kadrudaļas kundzīti.. :)) Patiesībā vajadzētu uztraukties par to, ka šī jaunā daudzmiljardu industrija, kas saucas "data mining" ne vienmēr izmanto tādus prastus paņēmienus, kā gūglēt kādu pēc vārda, bet iepērk arī personīgās sarakstes datus, interneta sērfošanas datus un ļoti daudz ko citu, un veido diezgan smalkus psiholoģiskos profilus par cilvēkiem ne tikai priekš specdienestiem, lai tie varētu meklēt cilvēkus, kuriem iepatīkas idejas par pilsētu spridzināšanām.. Un tanī brīdī, kad tavs darba devējs zin, ka pa pirmdienu vakariem tevi velk uz studenšu pornosaitiem, bet ceturtdienās uz sadomazo - nu tā gan jau ir baisā līšana tur kur nevajag.. Tā ka par to, ka internets ir publiska telpa - nu nav tā nekāda dogma un nav tā, ka pilnīgi visi dati, ko var iegūt būtu baigi legāli iegūstami.. un tā fēčubuku lapaspušu lasīšana - tas ir bērnudārza līmenis, kuru mums te cenšās parādīt tā, it kā nekas cits nenotiktu un tās visas būtu sazvērestību "teorijas".. :)

Pats par sevi saprotams - katram ir iespējas to, ko nevēlas eksponēt, liegt, ja un kad kāds, ieskaitot darba devēju, paraugās uz to kas izlikts apskatei, tas noteikti to eksibicionistu var tikai iepriecināt.

Tas viss ir pilnīgi pareizi. To vajadzētu ar lieliem burtiem nodrukāt 1 milj,. eksemplāros un izdalīt tautai, vismaz katram mediju pārstāvim. Citādi viņi ar savu vājo kompetenci gan paši izplata absurdus viedokļus, gan pieļauj jebkura diletanta fantāziju popularizēšanu.