Sproģis: Mājmācība ļautu bērnam būt radošākam un zināšanās padziļinātākam

Vai man pagaidit kamer Latvija izmanis izglitibas sistemu? Mans berns jau tagad ir skolas vecuma.

vai Somija, kur tagad ir vislabāk izglītotākie bērni, to panākusi ar skolām vai mājmācību?

Dauzoņas ne reti ir pārāk ''gudru'' vecāku produkts. Laba doma- tādiem uz kādu laiku piešķirt mājmācību nevis pašreizējā izpratnē, kad skolotāji iet uz mājām, bet uz vecāku atbildību. Lai māca paši vai algo privātskolotājus.

Man meita vienu gadu slimoja un pēc tam izvēlējās mājmācību. Jāsaka, ka tas bija zemē nosviests laiks. Kad bērnam tiek dota brīva vaļa, tad viņš līdz pēdējam izvēlēsies sēdēt draugos un nedarīt neko, nekā pats sēdēs un mācīsies. ir vajadzīgas stundas un struktūra. Mājmācība noved pie haosa un zema izglītības līmeņa. Vai, nu, tad tas ir labi apmācīts mājmācītājs, kas arī tev plēsīs divas ādas. Sorry, ne priekš mūsu nabadzīgās tautas.

Es redzēju skolā, cik skolotāji mēdz būt nesagatavoti pat savā specializācijā, cik augstu viņi ceļ degunu skolā tikai tādēļ vien, ka ieguvuši to smadzņu skalošanas papīrīti augstskolā. Viņi ir cietuši paši un nepieļaus, ka kāds no šīm ciešanām izbēgs. Gudrāki par vecākiem viņi ir tikai dažos retos gadījumos, kad bērni nāk no nelabvēlīgām vai vienkārši stulbām ģimenēm. Tos tad lai viņi arī māca.

Ak Dievs, shaadu tumsoniiibu. Incanti, ko baptistu spredikjotaajiem ljauj piipeet? Zaaliiti?

Mājmācība kā forma ir pastāvējusi visu laiku, to īsteno skolotāji, nevis vecāki. Iemesli ir pārsvarā medicīniskas dabas - piemēram, pēc traumas vai avārijas. Bet nupat ir jauns iemesls atgriezties pie šīs apmācības formas, jo neviens skolotājs nevar apmācīt klasi, ja tajā atrodas hiperaktīvs skolēns. Mums nav palīgskolotāja institūcijas. Tādi pedagogi praktizē labklājības valstīs, atrodas klasē reizē ar klases stundu vadītāju un atsevišķiem skolēniem palīdz mācību grūtībās. Sviest ārā no klases mazo dauzoņu nedrīkst: tās ir bērna tiesības- tiranizēt klasi, skolotājus un citus skolas darbiniekus. Un tad izeja ir mājskolotājs. Bērns ir pierastajā vidē, viņam nav jāuztraucas par klases biedru vērtējumu, un savu māju diezin vai būs ar mieru demolēt.

Manuprāt, bērnam ir jāiet uz skolu, jo tas tiešām ir socializācijas jautājums, jo mums vienkārši ļoti bieži sevi dzīvē ir jāpierāda pašu spēkiem, atrodoties starp konkurentiem, sēdēšana mājās, manuprāt, nav tas pats labākais variants. Dzīve diemžēl ir nežēlīga.

Nezinu īsti, kā šī lieta darbojas ārzemēs, bet zinu, kā pie mums. Lai bērns oficiāli būtu ieguvis kādu izglītības līmeni, viņam tiek sastādīta mājmācības programma, sameklēti skolotāji, kuri iet mājās viņu konsultēt. Tas parasti ir slimiem bērniem. Skolotājs vērtē viņa zināšanas ar atzīmēm, tā, šādi mācoties, vesels bērns. Skolotāju konsultācijas ir daudz īsākas kā skolā. Pie tam šāda apmācība ir dārga. Skolotāji par likmi saņem gandrīz tikai minimālo algu, nav taču izglītībai naudas. Ir gadījumi, kad ģimenes īpatnējo reliģisko uzskatu dēļ tiek atļauts bērniem mācīties pašmācībā, lai skolā viņus nesamaitātu. Daļēji var piekrist šo vecāku rūpēm, jo skolās viss atkarīgs no pedagoga un laikam pat vairumā skolu pedagogi ir daudz lielāki ateisti kā padomju gados. Emocionāli, pārliecinoši pausti ateistiski uzskati, kas it kā tiek pamatoti ar zinātni un patriotismu- kristieši esot iznīcinājuši mūsu ticību, ko skolotājs māca, tiešām var bērnu ietekmēt tā, kā ģimene nevēlas. Būtu jau labi, ja mēs šo ateistisko audzināšanu skolās varētu pārtraukt, bet laikam naivi to cerēt.

Laukos ir ceļi un transports! Tas laikam domāts joks, vai vēlamā izteiksme. Kaut kur jau ir gan, bet lielākā vairumā stipri bēdīgi. Skolās ir mācību kvalitāte! Atkal vēlamā izteiksme. Kam ir, kam nav. Ja puse klases principā ignorē mācību procesu un apzināti traucē pārējiem, tad ar kvalitāti ir, kā ir.

Marš visi uz skolu!..kurš jums vispār atļāva, kaut ko teikt?

kas gan tās zināšanas padziļinās mājās. Pēc individuālās programmas mājaš var mācīties vai nu tie, kas slimi un nespēj skolā uzturēties, vai arī daži ģēniji, kam vairāk piemērotas privātstundas pie speciālistiem. Šis modelis atgādina egoistisku māmiņu vēlmi liegt bērniem skolas draugus, socializacijas iemaņas, izklaides kolektīvā...

Kvalitāte! Kvalitāte! un vēlreiz kvalitāte! Ir jābūt kādiem ļoti konkrētiem kritērijiem, kā kontrolēt mājmācības līmeni ārpus konkrētās skolas. Savulaik pazinu vienu meiteni, kas bija ilgi slimojusi un pēc tam tikusi pie mājmācības un tiesībām veselības dēļ nelikt eksāmenus vai arī ar atvieglojumiem likt, to vairs tik precīzi neatceros. Meitene apķērīga, izdarīga utt. Nevienu sliktu vārdu par viņu nevaru un negribu teikt. Taču izglītība.... sadzīves lasīšanas, rēķināšanas līmenī... Tad vienkāršāk ir teikt - ļaujam plaukt analfabētismam, nekā izgāžam nez cik naudas izglītībā "uz papīra": viņa izliekas, ka mācās; skolotāja, lai sev neradītu liekas problēmas, izliekas, ka minimālo atzīmi var ielikt un viss notiek. Tas ir briesmīgi! Tas ir noziegums pret tiem cilvēkiem! Par naudu es pat nerunāju.