E.Sprūdžs nepārmet šo politizāciju pašvaldībām, jo tā diemžēl ir bijusi Latvijā ierasta prakse un izmaiņas tik drīz diez vai notiks, jo tās saistāmas ar politiskās kultūras maiņu, mazinot iedalījumu savējos un svešajos. "Tā tas ir noticis gan valsts, gan pašvaldību līmenī un šī brīža politiskajā situācijā tas ietekmē arī attiecības starp valsti un pašvaldībām. Tas nav pareizi. Ir jācīnās par idejām, nevis pret tautas priekšstāvjiem".
"Ilgstoši ir valdījusi situācija, kad ne valstij, ne pašvaldībām nav bijis kopīga redzējuma par attīstību, budžetu, plānošanu un katra puse tam ir pievērsusies tikai no sava skatpunkta, nevis, domājot par iedzīvotāju un valsts ilgtermiņa interesēm," atzīst ministrs.
"Pievērsiet uzmanību retorikai! Tā vietā, lai sacenstos par to, ko katra puse varētu vēl vairāk izdarīt iedzīvotāju labā, notiek ķīvēšanās, no kā varētu atteikties un ko uzvelt otram. Vienota darba vietā ir notikusi tikai bēgšana no problēmām, risinājumiem, bet sajūtas, ka abas puses ir saimnieki, nav bijis. Un jāatzīt, ka tas tā ir bijis ne tikai krīzes laikā, bet arī pirms tam," secina E.Sprūdžs.
Ministrs jau trešdien tiekoties ar Zemgales novadu vadītājiem norādīja - ir apsveicami, ka pašvaldības ceturtdien ir klāt Saeimā, kas lemj par nākamā gada budžetu, bet pilsētām un novadiem šajā procesā ir jāiesaistās arī agrākā posmā, kopīgi meklējot risinājumus problēmjautājumiem.
"Ļoti gribētos gatavojot nākamā gada budžetu jau savlacīgi veidot konstruktīvu dialogu par to, kādas funkcijas valstij, pašvaldībām un iedzīvotājiem ir vajadzīgas. Ticamākais, ka tas notiks pēc vēlēšanām, taču vienlaicīgi aicinu pašvaldību pārstāvjus par to runāt jau priekšvēlēšanu gaisotnē," saka E.Sprūdžs.