Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, bruto algu kāpums kopumā saglabājas diezgan mērens, lai arī izskatās, ka pēdējos dažos ceturkšņos tas ir paātrinājies. Šī gada 2.ceturksnī vidējā bruto alga bija par 4,7% lielāka nekā pirms gada. Visstraujākais kāpums pēdējā gada laikā bija novērojams ieguves rūpniecībā (15%), būvniecībā (9%) un valsts pārvaldē (9%).
"Mazliet dīvains šķiet vidējās algas kritums transportā − tas galvenokārt noticis gaisa transportā, kur šī gada 2.ceturksnī vidējā bruto alga bija par 9% zemāka nekā pirms gada, lai arī tā joprojām ir vislielākā valstī - 1691 lats). Citās lielākās nozarēs vidējās algas pakāpeniski pieaug," sacīja L.Strašuna.
Viņa uzsvēra, ka šogad vidējās bruto algas izaugsme prognozējama nedaudz virs 4% un, ņemot vērā inflācijas tendences un nodokļa sloga mazināšanos (mazāks iedzīvotāju ienākuma nodoklis kopš janvāra, nedaudz lielāki atvieglojumi par apgādājamajiem kopš jūlija), strādājošo pirktspējas kāpums varētu sasniegt vidēji ap 4,6%. Algu izmaiņas joprojām diezgan daudz atšķiras gan nozaru, gan kvalifikāciju starpā. Lai arī algas tiek palielinātas arvien plašākai strādājošo daļai, tas, kuriem darbiniekiem un par cik daudz, atkarīgs no uzņēmumu finanšu situācijas, darbinieku pieejamības, un esošo darbinieku kvalifikācijas un sasniegtajiem rezultātiem," norādīja L.Strašuna.