Straujuma: ES atbalsts jāsaņem ražojošajiem lauksaimniekiem

Dīvānzemnieks iesēs zirņus dažos hektāros un saņems maksājumus par visu zemi. Tāpēc jau EU negrib mums maksāt.

Par kādu ''atbalstu'' ir runa ,kad Latvijas lauki jau ir noslaucīti no Latvijas kartes !

Par kādu ''atbalstu'' ir runa ,kad Latvijas lauki jau ir noslaucīti no Latvijas kartes !

Nekā personīga, viena vienīga vilšanās, straujummas, grendes, vinķeles, circenes, lielie metalurgi un bankas, jaunatne aizbrauc, nu jau somas pako pusmūša ļaudis.

Ja reizē tiek atcelts absurdais paaugstinātais nodoklis par nepļaušanu, lai notiek! Citādi bezjēdzīgi tiek tērēta degviela, rakstīti ik pavasara atbalsta maksājumu pieteikumi.

Tāpēc jau lauki aizaug ka pie mums "tāda" zemkopības ministre. (vārda vissliktākajā nozīmē)

Līdzko Latvija sāka integrēties Eiropas un pasaules tirgū, radikāli līdzsvara stāvokli zaudēja tradicionālās attiecības starp zemi, darbu un latvietību.” Daļa lauku iedzīvotāju emigrē uz pilsētām un ārzemēm, neliels skaits zemnieku saimniecību veiksmīgi attīstās un iegādājas modernu tehniku, bet citi nespēj nomaksāt kredītus, izpārdod saimniecības, un lauku ainavā iezīmējas neapdzīvoti lauku ciemi ar tukšām viensētām un aizaugušām pļavām? Lauku iedzīvotāji atbalsta tradicionālu saimniekošanu (tostarp sīksaimniecībās) un uzskata, ka laukiem ir nepieciešams valsts atbalsts. Savukārt ierēdņi un valdības pārstāvji ir pārliecināti, ka lauksaimniecība jāuztver kā bizness, nevis dzīvesveids. Viņuprāt, galvenais zemnieku saimniecību pastāvēšanas nosacījums ir to ekonomiskā efektivitāte. Valdība un ierēdņi lauksaimniecību dēvē par biznesu. Zemnieki – par misiju, dzīvesveidu, hobiju, uzsverot, ka peļņas iespējas viņiem nav galvenās. Nodarbošanās izvēli zemnieki pamato ar īpaša „zemnieku gēna” esamību, likteni un dzīves aicinājumu. Lielsaimniecību atbalstītāji norāda: „Sapnis ar lauksaimniecību kā ģimenes ienākuma avotu ir izsapņots. [..] Lauksaimniecība ir un būs bizness”.[13] Savukārt sīkzemnieki, aizstāvēdami savu saimniecību pastāvēšanas pamatotību, uzsver: „Mazo ražotāju produkti ir tie, ar kuriem lepojamies, kad braucam uz ārzemēm. Tad mēs meklējam Ķelmēnu maizi, mājās sietu sieru, grūstās kaņepes. Tie palīdz saglabāt mūsu identitāti, atšķirīgo

Valsts līmenī jāpauž: patiesi, ticami, saredzami un sadzirdami – vēlme redzēt latviešu tautas, ne tikai dažu simtu biznesmeņu, apdzīvotus un apsaimniekotus Latvijas laukus. Valsts līmenī – Saeimā, valdībā, augstskolās un skolās lauksaimniecisko ražošanu jādeklarē kā dzīvesveidu, kas biznesu (saimniekošanu) saliedē ar vides aizsardzību, demogrāfiju, latvisku kultūru, darbaudzināšanu, patriotismu un nacionāli valstisko atbildību

Šita kundze vispar ne saprot ka parražošana dadz sliktak VISIEM (lieliem un mazajem) zemniekiem ne ka deficits produktu. Vai šita kundze var nosaukt kaut kads produkts, kada pietrukst musu veikalos, kurš zemnieki var bez ierobežojumiem audzet un izdevigi pardot ??? Lieliem zemniekiem japriecas, ka mazie tikaj pļauj savu zeme, bet neražo un netirgo . Citadak VISIEM bus bus bankrots viena-divu gadu laika.

Varbūt kundzītei vispirms vajadzētu paintresēties kādas domas ir zemju īpašniekiem, kas viņiem pietrūktu lai uzsāktu ražot un kā Eiropas fondi varētu palīdzēt?

Lielie jau nebūs tie, kas kvalitatīvu ekoloģisku produktu piedāvās.

Straujuma: ES atbalsts jāsaņem ražojošajiem lauksaimniekiem --------------------------------- Es: ES atbalsts ir jāsaņem tiem kuri patreiz uztur zemi labā stavoklī lai varētu sāktu ražot.

...nu ja arī nepļaus, tad būs stipri daudz krūmu!!! Ko tad kundzīt?