"Reforma bija kļūdaina, tās mērķi netika sasniegti, un Latvija, kā arī citas valstis pasteidzās ar cukura fabriku slēgšanu. ES ne tikai Latvijai, bet arī daudzām valstīm samazināja cukura ražošanu, to būtībā likvidējot, līdz ar to valstis savas ražotnes slēdza. Tomēr jāatzīst, ka ES piedāvātie kompensējošie maksājumi cukurbiešu audzētājiem bija ļoti pievilcīgi," sacīja Straujuma.
Savukārt uz jautājumu, vai Latvijā pēc šodien Saeimā pieņemtā lēmuma ieviest ārpuskvotas cukura ražošanas regulējumu varētu rasties jaunas cukura rūpnīcas, ministre atbildēja noliedzoši. "Šis lēmums to nenozīmē. Tās ir iespējas uzņēmējiem, kuri grib ražot cukuru. Tomēr jāsaprot, ka par cukura ražošanu būs Briseles soda nauda - 500 eiro (350 latu) par vienu tonnu. Līdz ar to ražošana ārpuskvotas cukuram nesanāks," sacīja Straujuma.
Viņa arī norādīja, ka patlaban ES notiek asas diskusijas saistībā ar 2015.gadā plānoto cukura kvotu atcelšanu. "Tās ir ļoti smagas diskusijas, jo ļoti daudzas valstis nevēlas kvotu atcelšanu. Stingri par atcelšanu iestājas tikai trīs valstis - Latvija, Igaunija un Īrija. Esmu runājusi ar Igaunijas lauksaimniecības ministru un vienojāmies - ja valstis ar vairākumu nobalsos par kvotu paturēšanu līdz 2020.gadam, varētu sākt runāt par iespēju piešķirt papildus kvotas tām valstīm, kuras kvotas zaudēja neveiksmīgās reformas rezultātā," sacīja Straujuma.
Kā ziņots, ES cukura nozares reformu sāka 2005.gadā, divos reformas gados piedāvājot maksimālo atbalstu - 730 eiro (513 lati) par tonnu kvotas cukura fabrikām, kas saistībā ar reformu nolems pārtraukt savu darbību. Tāpat daļa kompensāciju var tikt novirzīta arī cukurbiešu audzētāju atbalstam, ja tiks veikta pilnīga restrukturizācija. Reformas iznākumā Latvijā tika slēgtas cukura ražotnes Jelgavā un Liepājā, savukārt cukurbiešu audzētājiem kopš 2006.gada kompensācijās izmaksāti vairāk nekā 18 miljoni latu. Kompensāciju izmaksa tiek turpināta vēl joprojām.