Sudraba stāstīja, ka vienotā atlīdzības sistēma ir atkarīga no tā, cik lieli budžeta resursi ir katra vadītāja rīcībā, jo darbinieki, kas dažādās iestādēs pilda līdzīgus pienākumus, ir atšķirīgi algoti.
Pēc viņas sacītā, šī problēma aktualizējusies pēdējos trijos gados, katru gadu mainot Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu, kurā parādījušies dažādi jauni bonusi. "Tos nevar saprast. Piemēram, bonuss par kvalitatīvu darbu. Manā izpratnē kvalitatīvi ir jāstrādā par mēnešalgu," uzsvēra Sudraba.
Valsts kontroliere atzina, kas motivēšanas sistēmai valsts pārvaldē ir jābūt, taču tai ir jābalstās uz darba izvērtēšanu gada nogrieznī. "Rezultātiem ir jābūt definētiem un, tos izvērtējot, var vērtēt, vai piešķirt bonusu. Kropla atlīdzības sistēma grauj profesionalitātes līmeni. Jebkuram cilvēkam ir būtiski, lai viņa darbs tiktu novērtēts, bet šai vērtēšanai ir jābūt godīgai. Tāpat visiem ir jāzina, kādi ir bonusu piešķiršanas principi," teica Sudraba.
Viņa uzskata, ka vienotā atlīdzības sistēma tika ieviesta nepareizi, jo pamatīgi tika samazinātas algas, kā rezultātā profesionāļi pameta valsts pārvaldi. "Tiklīdz sistēma profesionāli kļūst vājāka, tajā nokļūst vāji vadītāji, kas ap sevi pulcē vājus padotos. Patlaban valsts pārvalde ir ļoti vāja," norādīja Sudraba.
Jau ziņots, ka no nākamā gada tiek atcelts aizliegums valsts un pašvaldību institūciju amatpersonām un darbiniekiem izmaksāt prēmijas par ikgadējo darbības rezultātu novērtējumu. Maksimālais prēmijas apmērs ir līdz 75% no mēnešalgas, paredz septembrī valdībā atbalstītie valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma grozījumi.