Komisijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis norādīja, ka būvatļauju apstrīdēšanas regulējums ir svarīgs faktors nozares ekonomiskajai izaugsmei un investoru piesaistei. "Ārvalstu investoru padome Latvijā norādījusi uz būtiskām problēmām šajā jautājumā, Ekonomikas ministrija to ir izvērtējusi un iesniegusi priekšlikumus situācijas uzlabošanai attiecībā uz būvatļauju apstrīdēšanu," uzsver V.Dombrovskis.
Pērn Rīgā tika izsniegtas 1114 būvatļaujas, no tām 15 tika apstrīdētas, kas ir tikai 1,35 procenti no visām izsniegtajām būvatļaujām, deputātus šodien informēja Ekonomikas ministrijas Būvniecības un mājokļu politikas departamenta direktore Ilze Oša. Lai būvatļauju apstrīdēšanas process nevilktos gadiem, kā galveno priekšlikumu I.Oša minēja – noteikt viena mēneša termiņu būvatļaujas apstrīdēšanai.
Latvijas Pašvaldību savienības un Latvijas Būvnieku asociācijas pārstāvji sacīja, ka pēc būtības šos priekšlikumus atbalsta. Savukārt tieslietu ministra padomniece Baiba Broka pauda viedokli, ka vispirms problēma jārisina pašā pamatā, veicinot sabiedrības iesaisti pilsētas plānojuma veidošanā.
Pašreizējais būvniecības regulējums paredz, ka būvatļaujas apstrīdēšana aptur būvniecības darbus, izņemot nacionālo interešu objektu celtniecībā.
Komisijas deputāti trešdien turpināja skatīt Būvniecības likuma grozījumus otrā lasījuma redakcijā, kas paredz apjomīgas izmaiņas pašreizējā regulējumā, kuru mērķis ir krietni paātrināt būvniecības procesu un mazināt administratīvo slogu būvniekiem.
Likumprojektā noteikti konkrēti termiņi, cik ilgā laikā pašvaldības būvvaldei jāpieņem lēmumi atkarībā no būvniecības ieceres. Pašreizējais regulējums konkrētus termiņus neparedz.
Jaunajā regulējumā noteikti būvniecības principi un tas, kas šajā jomā jāievēro, piemēram, inženiertehniskā kvalitāte, ilgtspējīgas būvniecības princips un atklātība, lai būvniecības process būtu atklāts un sabiedrība tiktu informēta par paredzamo būvniecību un saistībā ar to pieņemtajiem lēmumiem. Tāpat skaidri noteiktas būves, kurām regulējums būs jāpiemēro.
Jaunā likuma redakcija konkrēti definē arī likuma mērķi, tajā izmantotos terminus, kā arī nosaka un precizē būvniecības ieceres, būvatļauju, projektēšanas, būvniecības atbildības un informācijas sistēmas kārtību.
Pašreizējais būvniecības regulējums neatbilst mūsdienu situācijai, jo ir neprecīzs un nepārskatāms. Likums pieņemts 1995.gadā un paredz sarežģītu lēmumu pieņemšanas procedūru.
Tautsaimniecības komisija Būvniecības likuma grozījumiem izveidoja darba grupu, kuru vadīja komisijas priekšsēdētājs V.Dombrovskis, un tajā strādāja būvniecības nozares speciālisti, nevalstisko organizāciju, sociālo partneru, ministriju un citu valsts institūciju pārstāvji.