Točs: Jauns sākums. Cenzūra

Tochs sabijies, ka vinja melu un demagogjijas bazuuni beidzot kaads vareetu aizbaazt? Dimants ir iistais viirs pareizaa vietaa.

Jautaajums skribentam Tocam. Vai teksts "Strīdos par 16. martu nevajadzētu iesaistīties valsts amatpersonām, kamēr tur nenotiek nacisma propaganda vai netiek mēģināts kaut kādā veidā reabilitēt vai pat attaisnot nacistiskā režīma noziegumus" ir domaats tikai latviesiem vai arii krievvalodiigajiem apspiestajiem nabadzinjiem? Varbuut ejiet pastaastiet arii vinjiem, ka nekaada "reziima noziegumu attaisnosana" nenotiek un nevar notikt, jo 16. marts ir nevis noziegumu, bet kaujas atceres diena un piedaliisanaas karadarbiibaa nav noziegums? Un ja juus aizstaavat tiesiibas uz "subjektīvu vienkārša cilvēka vēstures notikumu traktējumu" legiona kritikjiem, tad saadas tiesiibas ir jaadod arii legionaariem un tiem, kas pret legionu neizturas naidiigi. Preteejaa gadiijumaa juus, Toc, ieviesat to cenzuuru, pret kuru - vismaz vaardos - uzstaajaties.

Personiski nejeegam Tocam skaidroju, ka ar revizionistiem briivajaa pasaulee ciinaas jau gadiem ilgi un neviens sajaa ciinjaa nesaskata cenzuuru. Tiesi otraadi, ja Kremlja lakstiigala Tocs kaut vai iekunksteesies par to, ka ciinja pret revizionismu esot cenzuura, vinsh nekaveejoties pats dabuus revizionista etikjeti uz pieres. Tas par neonacistu revizionistiem. Tagad siis pasas metodes tiek lietotas arii pret neobolseviku revizionistiem - citaadi nevar, paaraak nekaunigi kluvusi un ar labu nesaprot. Taa ka saaciet pierast, biedri Kremlja lakstiigala, pie taa ka demokraatija ir arii likums un atbildiiba. Par atceres pasaakumiem.Kremlja lakstiigala Toc, juus vai nu neesat informeets vai, ticamaak apzinaati melojat (pat Sandris Tocs nevar buut pilniigs nejeega). Pasaulee jau sen ir ABU pusu veteraaniem kopiigi pasaakumi un pat Putina Krievijaa, veidojot filmas par karu, dazi rezisori intervee gan krievu, gan vaacu veteraanus. Piemeeram, filmaas "1941. gada 22. juunijs - likteniigie leemumi" vai "Nodotaa Vlasova armija". Krievijaa ir izdotas vaacu karaviiru un pat diversanta Skorceni un izluuka Sellenberga atminjas. Tikai taadi kaa Sandris Tocs turpina karot otrajaa pasaules karaa un uzspiest savu neinformeeta cilveeka viedokli, biezaak gan vienkaarsi melus. Bet tagad par veesturi. Latviesu militaaraa veesture ir taada, kaada taa ir. Un manus sencus juus, Kremlja lalkstiigala, netiesaasiet un neskjirosiet, juus neesat Dievs bet dezuureejosais melis no Dienas. Jums nav nekaadas daljas par to, kur dieneejusi latviesi un kur karojusi - pie Plevnas un Sipkas, Sevastopolee un Portarturaa, Samsonova 2. armijaa, streelnieku bataljonos, nacionaalajaa armijaa, balto streelnieku pulkaa (speciaali neziniitim Sandrim Tocam - bija taads), gvardes streelnieku diviizijaa vai legionaa, PSRS riikotajos lokaalajos konfliktos vai sodien starptautiskajaas misijaas. Vinji visi bija un ir vienaadi araviiri, vinju dienests bija un ir vienaadi gruuts un biistams, un katram vinjiem bija un ir paarlieciiba. Bet juus, Sandri Toc, esat dezuureejosais Dienas portaala demagogs. Un es netaisos kauneeties par nevienu no saviem senciem, ne arii par laikabiedriem tikai taapeec, ka Sandris Tocs ir sanjeemis komandu kurinaat naidu pret vinjiem.

16.martu, ir TIKAI Krievijas mēģinājumi aizstāvēt vēl daudz briesmīgākas lietas, ko izdarīja psrs, nogalinot miljonus un miljonus un NEATZĪSTOT padomju režīma absolūtuī ar fašismu. Cik ilgi būs tie, kam tas būs IZDEVĪGI, tik ilgi turpināsies šīs bezjēdzīgās runas. Krieviem gan vērts padomāt, KĀPĒC pirms kara viņi bija PRET padomju zvērībām, izsūtīšanām, gulagu u.t.t. Pietiek taisīt savu karjeru uz mūsu līķiem, saucot sevi ar "atbrīvotājiem", patiesībā esot visbriesmīgākajiem savas un daudzu citu tautu slepkavām visā pasaules vēsturē.

Kad nu kādam atrastos kāds būtisks iebildums šim rakstam, nevis autora nozākāšanu, taču nekā. Uzrakstīts loģiski un atbilstoši, laikam tāpēc daudzi kreņkējas.

Jāpiekrīt, ka šajā dienā tiek slavināti ne tikai karavīri, bet pieminēta karu zaudēkjušās Hitlera armijas kauja. Un ,tas ir bēdīgi.

Autors pārspīlē. Latvija jau nu galīgi nav vienīgā valsts pasaulē, kur notiek atceres gājieni SS karavīriem. Tajā pašā Vācijā tiem ir pietiekami liela atbalsta kustība, un notiek vairākas reizes gadā, dažādās pilsētās. Biju Vācijā, Hitleru drukā uz krekliņiem, uz popkorna pakām, žurnālos raksti. Un neviens par to īpaši nesatraucas. Bet pie mums krievi uzreiz taisa nez kādu traģēdiju no tā.