Brīns apgalvo, ka viņš ar Leriju Peidžu nekad nebūtu varējuši izveidot Google, ja internetā dominētu Facebook. Tad mums vajadzētu ievērot noteikumus, kas ir reāli ierobežojoši, bet mēs varējām radīt Google tikai tāpēc, ka pasaules tīkls ir tik atvērts, cik viņš ir, teic Brīns.
Sergejs Brīns brīdina par brīvības beigām. Civilizācija vienmēr nozīmē brīvības beigas. Tā nozīmē robežas, kuras nosaka tradīcijas un likumi. Brīvība pastāv noteiktās - reliģijas, varas un sabiedrības - akceptētās robežās, kas vienā laikā un valstī var būt lielāka, bet citā mazāka. Absolūtas brīvības nav ne cilvēku savstarpējās attiecībās, ne cilvēku attiecībās ar valsti. Vai tā pastāvēs interneta utopijā, kurā brīvība bez noteikumiem tiek sludināta kā absolūts labums, bet jebkāds likums - ļaunums?
Tomēr cilvēkiem, kas ceļ trauksmi par draudiem brīvībai, kas šodien valda (ja vairs valda) internetā, ir pamats bažām. Ne tikai tāpēc, ka virzību sākuši izklaides industrijas iniciētie un visa veida valsts dienestu ar prieku atbalstītie likumi un līgumi, lai pakļautu interneta vidi. Tehnoloģijas, kas dod brīvību, var to arī atņemt. Pirms 30 gadiem tikai teorētiski iedomājama bija tā tehniskā kontrole - ja vajag, tad pār katru indivīdu, - kura faktiski ir iespējama tagad.
Google direktoru padomes loceklis Sergejs Brīns atzīst, ka milzīgs informācijas daudzums par cilvēku personisko dzīvi atrodas ASV varas iestāžu rīcībā tikai tāpēc, ka informācija ir izvietota Google serveros. Viņš apgalvo, ka Googledara visu iespējamo, lai valdībai atteiktu pieeju personiskai informācijai, diemžēl viņu rokās neesot «brīnumnūjiņas», lai tam pretotos. ACTA, kas izsauca kaislīgus protestus, iespējams, ir tikai aisberga redzamā daļa problēmai, ko rada tehnoloģijas, kas paver ceļu kontrolei, kāda nebija iespējama nekad agrāk. Tāpēc vairāk nekā jebkad agrāk ir vajadzīgi likumi, kas garantē ne tikai brīvību, bet arī pilsoņu tiesības.