Ņemot vērā sodus, kas draud par braukšanu reibumā, sēsties pie auto stūres, ja tajā dienā ir dzerts, nav prāta darbs. Katrā ziņā 1,34 promiles vairs nav 0,5 promiles. Ja būtu uzbraukts cilvēkam, būtu cietis dzīvs cilvēks, nevis dzelži, nekāda attaisnošanās ar «vieglu reibumu» neietu cauri. Draudētu pants, iespējams, ieslodzījums. Tāpēc lielākoties tomēr reibuši pie stūres nesēžas. Cilvēkiem darbojas bremzes, ko sekmē satiksmes noteikumu un administratīvo sodu stingrība. Lai kā tie mums nepatiktu, ja kādu no mums pašu noķer un soda. Tomēr kāds tādēļ paliek dzīvs, ja kāds neaizbrauc dzēris. Tā ir prevencijas būtība.
Nevienu neaicinu nelaimē nonākušajam eksministram mesties virsū ar dūrēm. Domāju, ka lielākajai daļai no mums pat nav nekādu tiesību ko pārmest. Roberts Ķīlis ir mūsu spogulis. Un šis gadījums tiešām nav nekas īpašs. Tādi Latvijā notiek katru dienu. Katru dienu dzer, brauc, neievēro satiksmes noteikumus un pārkāpj ātrumu. Nositas, sabrauc, paši un citi cieš.
Uzsvērsim, ka pēdējos gados, kad vispirms tika palielināti sodi par braukšanu reibumā, arī paplašinot administratīvā aresta lietošanu šajos gadījumos, tika ieviesti fotoradari uz ceļiem, satiksmes negadījumu skaits bija samazinājies. Taču jau jūnija beigās Latvijas apdrošinātāji nāca klajā ar brīdinošu paziņojumu - ceļu satiksmes negadījumu skaits atgriežas pirmskrīzes līmenī.
Ja pat bijušais ministrs atļaujas dzert un braukt, tas nepārprotami ir trauksmes zvans visai sabiedrībai, kas liecina arī to, ka cilvēki ir pārstājuši baidīties no soda. Kāpēc?
Varbūt gluži vienkārši tāpēc, ka viņi redz mazāk policistu uz ceļiem? Redz, kā atkal ir sanācis. Fotoradarus nomuļļājām, policistus atlaidām, tagad nez kāpēc rīkosim jaunu fotoradaru iepirkumu, kas atkal ļaus kādam kaut ko sakārtot, bet tikmēr sistēma ir krīzes stāvoklī, ko ir izraisījusi tās raustīšana ar eksperimentiem un konsekvences trūkums.
Kas ir vajadzīgs? Loģikas un veselā saprāta atjaunošana. Jaunais izglītības ministrs Vjačelsavs Dombrovskis ar to vien nodarbojas, kā labo avarējušā Roberta Ķīļa kļūdas. Visticamāk, tāda pati kļūdu labošana ir nepieciešama arī iekšlietu sistēmai, atjaunojot normālu Ceļu policijas un prevencijas sistēmas darbu.
Šīs lietas otra puse ir atkarību izplatība Latvijā. Arī te krīze ir iecirtusi robu un nekādas nopietnas valsts politikas nav. Tikmēr masu kultūras spiediens, reklamējot alkohola un narkotiku lietošanu visos līmeņos, ir pieaugošs un milzīgs.
Iekšlietu sistēmas vājināšanās un atkarību pieaugums ir bīstams signāls valstij.