Latvijas Bankas vadība ir pirmais, ko piesedz Sprūdžs, izdodot papīru, ka bankomātu likvidēšana laukos ir normāla lieta. Otrais, ko piesedz Vides un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), ir pašas valdības atbildība par to.
VARAM informācija liecina, ka 72 Latvijas pagastos vairs nav nekādu iespēju izņemt skaidru naudu no bankas konta. Bet šāda situācija lielā mērā ir izveidojusies Latvijas krājbankas un Hipotēku bankas filiāļu tīklu likvidācijas dēļ, ko akceptēja valdība. Sprūdža ministrijas izdotais dokuments, kas šādu situāciju atzīst par normālu, gan no lauku iedzīvotāju, gan no ceļotāju laukos viedokļa ir tīra ņirgāšanās.
Un tā ir ņirgāšanās. Īpašā - ierēdnieciskā - veidā. Tas arī ir viens no iemesliem, kādēļ iedzīvotāji pamet valsti, kura rūpējas nevis par cilvēku ērtībām, bet neērtībām.
«Ņemot vērā, ka skaidras naudas izņemšana ir pieejama visā Latvijā, ja skatās pašvaldību, nevis to teritoriālo vienību dalījumā, nav nepieciešama īpaša valsts intervence, piemēram, atbalsta programmas izveidošana bankomātu tīkla paplašināšanai,» uzskata VARAM. Lietojot šādu loģiku, būtu iespējams paziņot, ka skaidras naudas izņemšana ir pieejama visā Latvijā, ja visā Latgalē, Kurzemē, Zemgalē un Vidzemē darbotos arī pa vienam bankomātam.
Iespējams, no banku biznesa viedokļa ir pilnīgi normāli, ka plašā lauku teritorijā nav neviena bankomāta, jo tas ir nerentabli. Bet valstij ir jāaizstāv iedzīvotāju viedoklis. Nevis jābazūnē, ka labi ir tas, kas optimizē katru sīkāko komercbanku izdevumu postenīti.