Pašvaldību un valsts iesaistīšanās komercdarbībā ir pamatota tikai, ja tirgus pats nav spējīgs nodrošināt sabiedrībai nepieciešamos pakalpojumus nozarēs, kur pastāv dabiskais monopols, uzskata Latvijas bezalkoholisko dzērienu uzņēmēju asociācijas (LBDUA) un CIDO Grupa pārstāve Inese Lielpinka. Viņasprāt, pašvaldības uzņēmumu dibināšanas mērķis nedrīkst būt biznesa attīstīšana ar mērķi gūt papildus ieņēmumus Rīgas pilsētas budžetā, turklāt publisku personu iesaistīšanās komercdarbībā rada tirgus izkropļojuma risku.
"Dzeramā ūdens segmentā jau darbojas ļoti daudz dalībnieku un produkcijas cenas un kvalitātes piedāvājums ir ļoti daudzpusīgs, pastāv augsts risks deformēt konkurenci un ilgtermiņā ne tikai negatīvi ietekmēt komercdarbības vidi, bet arī patērētājus," situāciju vērtē I.Lielpinka.
Turklāt jāņem vērā, uzsver LBDUA pārstāve, ka pašvaldības rīcībā ir daudz un dažādu instrumentu produkta lobismam. Līdz ar to pastāv bažas, vai neizveidosies situācija, ka pašvaldības institūcijās, bērnudārzos, skolās netiks piedāvāts tikai šī ražotāja ūdens?
"Nepieciešamība rast papildu ieņēmumus budžetā nav pietiekams arguments, lai pašvaldība dibinātu jaunu uzņēmumu un iesaistītos komercdarbībā, konkurējot ar privāto sektoru uz nevienlīdzīgiem spēles noteikumiem," savā komentārā Dienai.lv saka I.Lielpinka.
Līdzīgu viedokli pauž arī A/S Aldaris pārstāve Laura Krastiņa, norādot, ka valsts un pašvaldību galvenās funkcijas ir noteiktas normatīvajos aktos un iedzīvotāji no pašvaldības uzņēmuma sagaida, ka šīs funkcijas tiek pildītas pēc iespējas pilnvērtīgāk. Resursu novirzīšana pilnīgi jaunai un nezināmai uzņēmējdarbībai nav vērtējama kā saprātīga, uzsver Aldaris pārstāve.
Viņa arī norādīja, ka šobrīd Latvijā veiksmīgi darbojas vairāki uzņēmumi, kuru komercdarbība ir saistīta ar fasētā ūdens ražošanu. Konkurence šajā tirgū ir pietiekoši augsta un jaunu tirgus dalībnieku ienākšana varētu prasīt lielus ieguldījumus gan ražotnes izveidē, gan mārketingā. "Vadoties pēc publiski pieejamās informācijas par plānotajām investīcijām uzņēmuma izveidē, iecerēto peļņas apjomu, tirgus dalu, un pašu pieredzes darbojoties ūdens tirgū, Aqua Riga darbības plāni nešķiet reāli."
Arī LBDUA pārstāve I.Lielpinka aicina ņemt vērā, ka šādi dibinātā uzņēmumā pašvaldībai būs jāiegulda apjomīgas investīcijas uzņēmuma attīstīšanā, tirgus noieta veicināšanā un mārketinga aktivitātēs. Līdz ar to, kā norāda I.Lielpinka, pastāv bažas, vai Rīgas dome varēs nodrošināt investīciju caurspīdīgumu un kontroli un uzņēmuma uzturēšana nenotiks uz nodokļu maksātāju rēķina, nepamatoti izšķērdējot pašvaldības budžetā iemaksātos nodokļus.
Diena jau vēstījusi, ka kritiku par Aqua Riga izveidi izteicis arī ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts. Viņš sacīja, ka Aqua Riga ir pašvaldības uzņēmums, kas konkurēs ar privāto sektoru segmentā, kur veiksmīgi funkcionē tirgus un patērētājiem jau patlaban ir pieejams cenas un kvalitātes ziņā daudzpusīgs piedāvājums.
"Attiecībā pret citiem dzeramā ūdens tirgus dalībniekiem uzņēmums Aqua Riga gūs virkni nevienlīdzīgu priekšrocību – tostarp finanšu resursu un infrastruktūras pieejamībā – no situācijas, ka tās īpašnieks ir pašvaldībai piederošais uzņēmums Rīgas ūdens. Diemžēl jau tagad ir pamats prognozēt, ka citi tirgus dalībnieki vērsīsies Konkurences padomē ar sūdzībām par tirgus kropļošanu. Nav normāla situācija, kurā Rīgas domei ir zināmi šie fakti, bet tā pārgalvīgi virza uz priekšu apšaubāmo Aqua Riga projektu," portālam Diena.lv sacīja D.Pavļuts.
Aqua Riga kā pašvaldības SIA Rīgas ūdens meitasuzņēmums Uzņēmumu reģistra Komercreģistrā reģistrēts 28.augustā. Uzņēmuma vienīgā valdes locekle ir Zalāne, Aqua Riga apmaksātais pamatkapitāls - 105 000 latu.