Līdzšinējā pieredze liecina, ka arī to Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu, kas ieviesušas eiro, centrālās bankas turpina būt zināms līdzsvarojošs elements savās valstīs vietējās politiskās elites ekonomiskajai politikai. Labi piemēri ir Vācija un Itālija, kur nacionālo centrālo banku savlaicīga, ja tā drīkst teikt, ierūkšanās par attiecīgo valdību spožajām idejām nodokļu vai budžeta politikas jomā laiku pa laikam ir piebremzējusi ekstravagantākos priekšlikumus.
LB eksperti līdz šim varējuši piedāvāt interesantas tematiskas analīzes par visdažādākajiem jautājumiem - sākot ar Latvijas ekonomiku novadu šķērsgriezumā, beidzot ar veselības aprūpes modeļiem. Vienlaicīgi jāsaka, ka līdz šim publiskā komunikācija bijusi ārkārtīgi atturīga: zinātkāri ļaudis var mēģināt ko noderīgu atrast LB tematiskajos interneta portālos, un tas faktiski arī viss. (T. s. eiro izskaidrošanas kampaņa ir kvalitatīvi kaut kas cits, tāpēc to neminu.) Savukārt nepubliskajā komunikācijā bankas pārstāvji visbiežāk demonstrē savdabīgu versiju par olgalvjiem, kas nenolaižas līdz ikdienas rutīnai - "mēs viņiem [ar to parasti tiek domāta valdība] savu viedokli izklāstījām, lai paši domā tālāk". Neies jau bojāt nervus ar visādiem politiķiem -grūtgalvjiem... Būtu labi, ja LB šo ziloņkaula torņa sindromu izslimotu un aktīvāk paustu savu nostāju par dažādām Latvijas ekonomikas problēmām, kuru netrūks arī pēc eiro ieviešanas.
Jo vairāk tāpēc, ka var diezgan droši prognozēt: pēc eiro ieviešanas būs politiķi, kuri sabiedrību mēģinās maldināt, apgalvojot, ka viņi, lūk, neko nevar izdarīt, jo par visu taču lemj Frankfurtē (vai Briselē), un būs arī pretējs pīlīšu pūšanas veids - solīt izdarīt to, kas tiešām nav dalībvalstu politiķu ziņā. Un pateicīgas ausis būs gan vieniem, gan otriem. Attiecīgi LB uzdevums būtu vajadzības gadījumā norādīt uz demagoģijas klātbūtni.
Tieši tas pats attiecas uz LB īstenoto Latvijas interešu pārstāvniecību eiroklubā. Nav pat runa par tādiem samērā specifiskiem jautājumiem kā izmaiņas finanšu tirgu regulējumā. Latvijas nu jau kā eirokluba valsts sabiedrībai būs daudz jautājumu par to, kā, piemēram, tiek un tiks sniegts atbalsts kluba vājākiem biedriem.
Rezumējot: nevajadzētu iedomāties, ka eiro ieviešanas skaidrojošās kampaņas būs fināla akords, pēc kura LB (un valdība) var atslābt. Drīzāk otrādi.