"Gandrīz vienīgais no kritērijiem, kuram patiesi ir jēga, ir valsts kopējā parāda apjoma prasība," uzskata zinātnieks.
Pēc viņa domām, būtu jāprasa Māstrihtas kritēriju pārskatīšana vai atcelšana. Brīdī, kad tie tika izstrādāti, situācija bija pilnīgi atšķirīga un eirozonas valstu bija maz.
Turklāt, piemēram, inflācijas kritērijs ir pārāk stingrs - kaut vai tikai tādēļ, ka ņem vērā trīs viszemāko inflāciju uzrādījušo valstu indikatorus un tika radīts laikā, kad Eiropas Savienībā bija daudz mazāk dalībvalstu.
"Ļoti būtiski un diskutējami ir arī jautājumi par optimālajām valūtas zonām. Lai arī vienota valūta samazina valūtas transakciju izmaksas un ļauj gūt citus ietaupījumus, piemēram, radot zemāka riska ilūziju, daudzi ekonomisti arī uzskata, ka pārāk dažādām valstīm nav vērts atrasties vienā valūtas zonā. Eiropas Savienības valstis ir pārāk atšķirīgas, un tām nav kopīga budžeta, tādēļ trūkumi, dzīvojot bez ekonomiku pašregulējošā mehānisma - peldoša valūtas kursa -, ir visai lieli," norāda Turlajs.
Viņš atbalsta Latvijas dalību eirozonā, tomēr aicina apzināties, ka pastāv nopietni riski gan Latvijas dalībai kopējā valūtā, gan šādai vienotai valūtai kopumā.
Turlajs atsevišķi analizē inflācijas kritērija izpildi. Latvijā izveidojusies interesanta situācija ar valsts uzņēmumu un monopolu noteiktajām cenām. Tām ir izteikta tendence palielināties. Turklāt valsts uzņēmumi regulāri veic dārgus pirkumus, un tas viss atspoguļojas arī no patērētājiem pieprasītajā cenā.
"Šīs cenas jācenšas visiem spēkiem turēt pēc iespējas zemākā līmenī. Kādēļ, piemēram, tagad nevarētu būt piemērots brīdis bezmaksas sabiedriskā transporta ieviešanai, kā tas ir Igaunijā, vai vismaz pasažieru pārvadājumu tarifu samazināšanai? Sabiedrisko transportu izmanto pārsvarā mazāk turīgi cilvēki, turklāt pastiprināta tā izmantošana samazinātu kaitīgo izmešu daudzumu, sastrēgumus un ceļu remontu nepieciešamību. Diemžēl drīzāk droši vien tiek plānota cenu paaugstināšana," akcentē Turlajs.
Ja Latvija tiešām vēlas īstermiņa interešu - Māstrihtas kritēriju izpildes - dēļ spēlēties ar nodokļu sistēmu, tad ir vairākas iespējas, kas nepalielinātu nevienlīdzību. Viena no tām būtu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmju samazināšana precēm, kuras mazturīgo personu patēriņa grozā ieņem nozīmīgu vietu, - pārtikai un medikamentiem.
"Ir izskanējuši vērā ņemami un labi priekšlikumi pazeminātās PVN likmes atcelt kopumā, jo no tām labumu gūst gan mazturīgie, gan turīgākie, un par iegūtajiem līdzekļiem mazturīgajiem sniegt lielāku atbalstu tiešos maksājumos. Šāds priekšlikums ir labs, tomēr tas paaugstinātu cenu līmeni, un arī taisnīga pabalstu sadale nav vienkāršs uzdevums. PVN mazināšana tieši mazturīgo cilvēku patērētajām precēm ir krietni labāks risinājums par kopējās PVN likmes mazināšanu," uzskata ekonomists.
Akcīzes nodokļa mazināšana arī ir iespējama tikai atsevišķiem mērķiem ļoti kontrolētā veidā, piemēram, valsts un privātajai sabiedriskajai satiksmei, - ja pasažieru pārvadātāji samazinātu tarifus, tas atkal nozīmētu atbalstu mazāk turīgajiem, skaidro Latvijas Jauno zinātnieku apvienības valdes loceklis.