Šīs sarunas priekšvēsture un turpinājums pagaidām nav zināms, tāpēc par to nevaram spriest, taču zināmas pārdomas tā raisa.
Jau kopš gada sākuma izglītības ministrs Roberts Ķīlis publiskoja informācijas druskas, kas attiecināmas uz elektronisko mācību līdzekļu izstrādi un iespējamo valsts iepirkumu, maijā šīm runām sasniedzot apogeju – piektdien, 11. maijā dažas minūtes pirms plkst. 17.00 parādījās informācija, ka IZM tūlīt tūlīt izsludinās konkursu par interaktīvo mācību līdzekļu izstrādi valsts iepirkumam. Taču konkursa nolikums, ja tāds arī ir, publiskajā telpā parādījies nav, radot iespaidu, ka visas sarunas par elektronisko mācību līdzekļu izstrādi un ieviešanu skolās ir tikušas, tiek un tiks risinātas tikai ar vienu uzņēmumu.
Gribustu ģimenei piederošais Lielvārds ir nozīmīgs mācību līdzekļu tirgus spēlētājs, kas piegādā skolām interaktīvās tāfeles un elektroniskos mācību materiālus, ir piedalījies un saņēmis finansējumu arī ESF daudzmiljonu projekta "Dabaszinātnes un matemātika" ietvaros. Tomēr jājautā: vai ir pietiekami, lai turpmāk valsts pasūtījumi elektronisko mācību līdzekļu jomā tiktu orientēti tikai uz vienu firmu?
Varbūt izglītības ministrs vēlētos aprunāties arī ar pārējiem izdevējiem, un nevis naktī un twiterī, bet dienas gaismā, sarīkojot tikšanos ar visiem ieinteresētajiem skolas mācību līdzekļu veidotājiem?