Pagājušā gada 5.decembra laikrakstā Diena bija lasāms raksts "Pirkumi bez garantijas draud ar risku", turpmāk tekstā – raksts, kur tika norādīts uz grozījumiem likumā "Par nodokļiem un nodevām" attiecībā par skaidrā naudā veiktajiem darījumiem un to deklarēšanu, kā arī tika norādīts, ka no šī gada 1.janvāra privātpersonām Valsts ieņēmumu dienestā būs jādeklarē skaidras naudas darījumi, kuru apjoms mēneša ietvaros pārsniegs 1 000 latus. Ar turpmāko skaidrojumu vēlos precizēt iepriekš minēto informāciju.
Būtiskākie grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām" ir par to, ka nodokļu maksātājiem – saimnieciskās darbības veicējiem, vai tās būtu juridiskas personas vai fiziskas personas, savstarpējos norēķinos ar skadru naudu veiktie darījumi būs jādeklarē, ja to summa pārsniegs 1 000 latus, iepriekšējo 3 000 latu vietā. Tātad, šeit nav runa par to, ka fiziskajām personām, kas nav saimnieciskās darbības veicējas un nav arī individuālie komersanti, par katru pirkumu, kas izdarīts ar skaidru naudu un kas ir lielāka par šo summu, būs jādodas uz Valsts ieņēmumu dienestu, lai to deklarētu.
Šie grozījumi attiecībā uz fiziskajām personām, kas nav saimnieciskās darbības veicējas, nosaka papildus pienākumus saimnieciskās darbības veicējiem iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam informatīvo deklarāciju par iepriekšējā gadā ar fiziskajām personām skaidrā naudā veiktajiem darījumiem, ja viena darījuma summa vienā operācijā ar katru darījuma partneri pārsniegs 2 000 latus. Tas nozīmē to, ka fiziskai personai jārēķinās, ka, piemēram, veicot pirkumu vai saņemot pakalpojumu, ja tiks veikts norēķins skaidrā naudā par 2 000,01 latu, šis darījums tiks deklarēts.
Tāpat augstāk minētie grozījumi nosaka skaidras naudas darījumu ierobežojums 5 000 latu apmērā līdzšinējo 10 000 latu vietā, kas arī attiecas tikai uz nodokļu maksātājiem saimnieciskās darbības veicējiem, bet ne uz fiziskajām personām, kuras nav saimnieciskās darbības veicējas un nav individuālie komersanti. Kārtība, kādā skaidras naudas darījumi būs jādeklarē, ir noteikta 2007.gada 10.aprīļa MK noteikumos Nr.237 "Skaidrā naudā veikto darījumu deklarēšanas noteikumi", kuros 2012.gada 20.novembrī ir izdarīti attiecīgi grozījumi.
Rakstā bija atsauces arī uz likumu "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" un īss skaidrojums par to, kādos gadījumos fiziskai personai, pardodot sev piederošu mantu, ir jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Rakstā kāds Māris, kura hobijs ir lietotu automašīnu pirkšana un pārdošana pēc tam, kad pats apmēram pusgadu tās lietojis, stāsta, ka viņš šīs automašīnas maina ne retāk kā reizi pusgadā un tās pārdod daudz dārgāk, nekā iegādājies. Viņš uzsver, ka šī nodarbe viņam ir hobijbizness, nodokļus viņš par to nemaksā un ir pārliecināts, ka viss notiek likuma ietvaros. Tā kā laikrakstā nav pievienots speciālista komentārs, vēlos norādīt, ka Mārim, nodarbojoties ar savu hobijbiznesu, ir jāreģistrējas kā saimnieciskās darbības veicējam un jāmaksā nodokļi. Rakstā jau tika teikts, ka likums "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" nosaka, ka fiziskai personai jāreģistrējas kā saimnieciskās darbības veicējai un jāmaksā nodokļi, ja prece ir iegādāta peļņas gūšanas nolūkos un cilvēks ar to tirgojas sistemātiski. Māris, acīmredzot, nepamatoti uzskata, ka pusgadu pabraukājot ar iegādāto automašīnu, viņš to ir "pārvērtis" par sev piederošo mantu, kuru pārdodot nodokļi nav jāmaksā.
Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 11.panta 1.3 punkts nosaka, ka fiziskās personas darbība tiek kvalificēta kā saimnieciskā darbība, ja tā atbilst vienam no trim kritērijiem. Šie trīs kritēriji ir: 1) Ja ir veikti trīs un vairāk darījumi gada laikā vai trīs un pieci un vairāk darījumi triju gadu laikā. Māra gadījumā būs seši darījumi trīs gadu laikā, līdz ar to uzskatāms, ka viņš veic saimniecisko darbību. 2) Ieņēmumi no darījuma pārsniedz 10'000 un vairāk latu gada laikā, izņemot ienākumus no personiskā īpašuma atsavināšanas (par ienākumu no personiskā īpašuma netiek uzskatīta pārdošanai izgatavota vai iegādāta lieta, kapitāla pieaugums un cits ienākums no kapitāla, kā arī metāllūžņi). 3) Darbības ekonomiskā būtība vai personas īpašumā esošo lietu apjoms norāda uz sistemātisku darbību ar mērķi gūt atlīdzību. Tāpēc ieteiktu katrai fiziskajai personai, pārdodot savu personisko īpašumu, rūpīgi izvērtēt, vai gūtais ienākums nav apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.
Praksē esmu saskārusies ar gadījumiem, kad fiziskā persona noslēdz nekustamā īpašuma dāvinājuma līgumu un, ierodoties pie notāra, ir nepatīkami pārsteigta, kad tiek informēta par to, ka apdāvinātajam no šī darījuma būs jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Jāsecina, ka sabiedrība par maz tiek informēta par pienākumiem deklarēt no personīgā īpašuma pārdošanas saņemtos ienākumus un maksāt ar to saistītos nodokļus, bet bieži vien par to uzzina tikai tad, kad darījums ir noslēgts un reģistrēts zemesgrāmatā un tad, kad no Valsts ieņēmumu dienesta saņem uzaicinājumu sniegt ziņas par notikušu darījumu.
Fiziskajām personām, kas nav reģistrējušās kā nodokļu maksātāji jāzina, ka iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir maksājams no sekojošiem ienākumiem:
- no lauksaimnieciskās ražošanas un tūrisma pakalpojumiem, sēņošanas, ogošanas vai savvaļas ārstniecības augu un ziedu vākšanas, ja summas pārsniedz 2 000 latus. Jāņem vērā, ka šajā summā tiek ieskaitīti arī valsts atbalsta vai Eiropas Savienības atbalsta maksājumi,
- metāllūžņu pārdošanas,
- no nekustamā īpašuma pārdošanas, ja tas ir bijis personas īpašumā mazāk kā 60 mēnešus (5 gadus) un tas nav bijis reģistrēts kā šīs personas dzīvesvieta pēdējos 12 mēnešus,
- dāvanas virs 1 000 latiem taksācijas gada laikā (tajā skaitā arī nekustamā īpašuma vai citas mantas dāvinājums, kura vērtība ir virs 1 000 latiem), ja dāvinātāju un apdāvināto nesaista laulība vai radniecība līdz trešajai pakāpei (vecāki, vecvecāki, bērni, mazbērni, brāļi, māsas, tantes, onkuļi, māsas/brāļa bērni), tas attiecas arī uz manis augstāk minētajiem nekustamā īpašuma dāvinājuma līgumiem. Pilnīgs visu ienākumu uzskaitījums ir atrodams likuma "Par iedzīvotāju ienākumu nodokli" 8.panta 3.punktā.
Lai jaunajā gadā būtu mazāk pārpratumu un lielāka skaidrība par to, vai atsavinot savu personīgo mantu ir jāmaksā nodokļi un kādā apmērā tie jāmaksā, pirms darījuma slēgšanas aicinu izlasīt vismaz likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 8.un 9.pantus un neskaidrību gadījumā vērsties pie speciālistiem vismaz Valsts ieņēmuma dienesta konsultantu personā. Konsultācija pirms darījuma vienmēr būs izdevīgāka nekā aicinājums no Valsts ieņēmumu dienesta deklarēt ienākumu par jau notikušu darījumu un maksāt nodokļus un ar nodokļu apmaksas kavējumu saistītos papildus maksājumus, ar ko jūs neesat rēķinājušies.