Lielākais vēlēšanu iecirkņu skaits bija ASV - 15, Lielbritānijā - seši, Vācijā un Austrālijā - katrā pieci iecirkņi. Tāpat vēlētāji varēja nobalsot arī Austrijā, Azerbaidžānā, Baltkrievijā, Beļģijā, Brazīlijā, Čehijā, Dānijā, Ēģiptē, Francijā, Grieķijā, Gruzijā, Igaunijā, Itālijā, Izraēlā, Īrijā, Japānā, Kanādā, Kazahstānā, Krievijā, Ķīnā, Lietuvā, Luksemburgā, Nīderlandē, Norvēģijā, Polijā, Portugālē, Slovēnijā, Somijā, Spānijā, Šveicē, Turcijā, Ukrainā, Ungārijā, Uzbekistānā un Zviedrijā izveidotajos iecirkņos.
21 vēlēšanu iecirknī bija nodrošināta iespēja balsot arī pa pastu, ko izmantoja 539 vēlētāji.
Neskatoties uz to, ka šīs bija ārkārtas Saeimas vēlēšanas ar ļoti īsu pirmsvēlēšanu sagatavošanās periodu, vēlēšanu procesi ārvalstīs tika organizēti un noritēja sekmīgi, bez starpgadījumiem un pārkāpumiem.
Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta un Informācijas tehnoloģiju departamenta pārstāvji koordinēja vēlēšanu gaitas procesus ārvalstu iecirkņos, atrodoties Centrālās vēlēšanu komisijas telpās un sniedzot ārvalstu iecirkņu komisijām nepieciešamo konsultāciju vēlēšanu gaitas sakarā. Ņemot vērā ģeogrāfisko laika zonu atšķirības starp valstīm, kurās izvietoti vēlēšanu iecirkņi, var teikt, ka vēlēšanu diena ārvalstīs kopā ilga 32 stundas.
Pirmie vēlēšanu iecirkņi Brisbenā un Pērtā (Austrālija) savas durvis vēlētājiem vēra pusnaktī pēc Latvijas laika, bet pēdējie iecirkņi ASV rietumu piekrastē - Sanfrancisko un Losandželosā - tika slēgti svētdien plkst. 8 pēc Latvijas laika.
Kopumā 11.Saeimas vēlēšanās ārvalstīs ir piedalījušies 14085 vēlētāji. Liela vēlētāju aktivitāte bijusi Lielbritānijā (Londonā) – 1407, Zviedrijā (Stokholmā) – 871, Īrijā (Dublinā) – 667, Kanādā (Toronto) – 602, Norvēģijā (Oslo) – 577, Beļģijā (Briselē) – 553, Nīderlandē (Hāgā) – 348, Dānijā (Kopenhāgenā) – 343, Amerikas Savienotajās Valstīs (Vašingtonā) – 325, Krievijā (Maskavā) – 315, Vācijā (Berlīnē) – 309, Igaunijā (Tallinā) – 248, Austrālijā (Melburnā) – 235, Polijā (Varšavā) – 200, Lietuvā (Viļņā) – 195), Francijā (Parīzē) – 192.