12 par ilgu

Interesants salīdzinājums ar viduslaikiem. Varēja jau iet tālāk pagātnē, kad, lai kļūtu par vīrieti vai sievieti vajadzēja iziet iniciācijas proesu, reizēm visai sarežģītu un sāpigu, visādā ziņā daudz grūtāku kā bērna uztaisīšanu, bet var jau būt, ka pēc 12 gadu skolas apmeklēšanas ļaudis tiešām kļūst par vīriešiem un sievietēm ne tikai no fiziskā izskata, bet arī no intelektuālā brieduma viedokļa

sanāk tā izglītība. Kam 12 gadi par maz lai iemācītos elementāro, bet kas to pašu piecos gados spēj apgūt un iet tālāk.

traductrice Man šķiet, ka te nav jāatgriežas pie studiju kvalitātes (kas tiešām ir apšaubāma), bet pie darba devēju veselā saprāta. Ja MBA graduante kādam bosiņam šķiet sekretāres vērta, tad rodas jautājums, cik bosiņu šajā valstī ir kaut ar 8 klašu izglītību? :)

Ja nu nav, Znotiņ, par ko rakstīt, tad labāk neraksti! Fočas Tev labas, tas arī viss. P.S. Manai meiitai vakar palika 16 - ko man tagad arī par šo sacerēt emuāru?

Foršs, sirsnīgs rakstiņš. Pat man kā šakālim šoreiz negribas neko noriet! ;)

12 gadi noteikti nav par ilgu. Iespējai mācīties ir jābūt pieejamai visu mūžu. Turklāt reāli pieejamai. Jautājums tikai par to, cik ātri sagatavot konkrētai profesijai. Piemēram, ja pat ārzemnieki uzjautrinās par to, cik daudz mums ir sekretāru ar MBA grādu, tad tas liecina par to, ka ar šeit iegūstamo izglītību tā īsti neko nevar iesākt: ne par īstu ekonomistu (jautājums, vai tiešām tos vajag tik daudz) kļūt, ne par kvalificētu sekretāri....

Nezinu, kāpēc piesaukt jaunās māmiņas, ja piedzemdēt nav liela māksla. Izņemot, ja slimo ar smagu slimību, bet diez vai tās ir tik dumjas, lai skolas laikā iedzīvotos grūtniecībā.

Tam nu vienreiz nākas piekrist, ka Latvijā nepieciešamas izmaiņas izglītības sistēmā, pārtraucot visus bāzt vienā maisā. Citādi tā šķērmi sametas ap dūšu, kad nākas pabūt skolā un saprast, ka nekas būtisks nav mainījies kopās man nācās sēdēt pamatskolā, kas bija pirms vairāk nekā pus gadsimta. Jā, rekvizīti nedaudz uzlabojušies. Kaut vai rakstāmpiederumi vairs neliek riskēt ar tintes klekšiem, bet tas nav būtiskais. Ģeniālu domu var uzrakstīt arī ar kociņu smiltīs, tāpat kā muļķību ar superdatoru, kamēr daļa skolēnu garlaikojas. Tas vien ir ko vērts, ka datormācība, vai, kā tagad to sauc, informātika, sākas piektajā klasē, kaut vairums bērnu datorus ir apguvuši visai augstā līmenī. Var jau domāt, ka tas nav nekas labs, bet tā ir reālā dzīve.