Atbilstoši šiem datiem Latvijā nabadzībai un sociālajai atstumtībai pakļauti 24,8% no visiem iedzīvotājiem. Igaunijā šis īpatsvars ir krietni mazāks - 7,7%, bet Lietuvā īpatsvars ir lielāks - 28,9%.
ES vidēji nabadzībai un sociālajai atstumtībai pakļauti 15,7% iedzīvotāju.
Visaugstākais nabadzībai un sociālajai atstumtībai pakļauto iedzīvotāju īpatsvars ir Rumānijā (49,7%), Bulgārijā (47,9%), Grieķijā (35,6%). Augstāks nekā vidēji ES šis īpatsvars ir arī Ungārijā (31,9%), Kiprā (21%), Portugālē (18,9%), Spānijā (17,4%) un Itālijā (17,2%).
Zemāks nekā ES vidēji nabadzībai un sociālajai atstumtībai pakļauto iedzīvotāju īpatsvars bez Igaunijas ir arī Horvātijā (16,1%), Slovākijā (15,3%), Beļģijā (13,3%), Lielbritānijā (13%), Francijā (12,7%), Polijā (12%), Maltā (10,5%), Slovēnijā (10%), Vācijā (9,4%), Čehijā (8,9%), Austrijā (7%), Nīderlandē (6,5%), Dānijā (6,1%), Luksemburgā (4,8%), Somijā (4,2%) un Zviedrijā (2,9%).
Par Īriju dati nav pieejami.
Materiālās deprivācijas līmenis tiek noteikts, ņemot vērā šādus faktorus - spēju tikt galā ar neparedzētiem izdevumiem, samaksāt par vienu nedēļu ilgu atvaļinājumu ārpus mājām, nokārtot parādsaistības un rēķinus, katru otro dienu ieturēt maltīti, kurā ir gaļa, zivis vai veģetārs šo produktu aizstājējs, finansiāli nodrošināt sava mājokļa apkuri, iegādāties automašīnu, nopirkt jaunu apģērbu novalkātā vietā, iegādāties divus pārus kurpju, atļauties nelielus līdzekļus personīgiem izdevumiem jeb tā dēvēto kabatas naudu, finansiāli atļauties vaļasprieka aktivitātes, ieturēt maltīti kopā ar ģimeni vai draugiem vismaz reizi mēnesī, samaksāt par interneta savienojumu. Ja vismaz piecas no šīm deviņām lietām cilvēks nevar atļauties, viņa dzīves apstākļi definējami kā smaga materiālā un sociālā atstumtība.
dati
Dāvis