Ekonomikas ministrija valdībā jau tuvāko nedēļu laikā rosinās sākt sarunas starp akcionāriem - Latvijas valsti un koncernu Telia Sonera par izmaiņām sadarbības principos. Ministrs Daniels Pavļuls cer, ka viņš būs galvenais sarunu vedējs. Pavļuts tāpat kā premjers Valdis Dombrovskis noliedz plānus tuvākajā laikā pārdot valsts daļas, tomēr Nekā personīga noskaidroja, ka tieši Lattelecom un LMT valsts daļu privatizācija būs sarunu jautājums numur viens.
Lattelecom padomes priekšsēdētājs Gatis Kokins un LMT padomes vadītājs Kenets Radne vienojušies par abu uzņēmumu apvienošanu. Samazināšot darbinieku skaitu, veidošot vienu servisa centru un patērētājiem piedāvāšot interaktīvo televīziju datoros, planšetēs un telefonos. Tomēr lēmums nav galīgs. Vēl par apvienošanos jāsaņem akcionāru – Latvijas valsts un zviedru koncerna Telia Sonera piekrišana.
Pret apvienošanos iebilst Satiksmes ministrija, Konkurences padome un LMT valde. Pēdējā laikā Latvijas mobilā telefona apgrozījums un peļņa ir krituši. Bija krīze, uzņēmumam jākonkurē ar konkurentu tarifiem un Eiropas Komisija noteica zemas viesabonēšanas maksas. Tomēr uzņēmuma vadītājs Juris Binde uzskata, ka problēmas ir beigušās. Tuvākajos četros gados visā valstī uzstādot 4G ātrgaitas sakaru stacijas, viņš uzņēmuma vērtību celšot bez Lattelecom palīdzības: "Pēdējā gada laikā šī situācija ir stabilizējusies un parāda izaugsmes potenciālu, tāpēc mēs varam diezgan droši teikt, ka tuvāko piecu gadu laikā mēs varam plānot dažu procentu pieaugumu gadā, kas piecos gados varētu veidot, nu apmēram, 12%-15% kopējo pieaugumu."
Satiksmes ministrijas uzņēmumam Latvijas Radio un televīzijas centrs LMT pieder 23%, kas ik gadu ļauj saņemt miljonus dividendēs. Par šo naudu uzņēmums, piemēram, ieviesis e parakstu un gatavs arī citiem projektiem. Ministrs Anrijs Matīss uzskata, ka sinerģiju LMT un Lattelecom var veidot neapvienojoties, bet noslēdzot sadarbības līgumu: "Es nekad neesmu atbalstījis mehānisku uzņēmumu apvienošanu. Viens nopērk otra akcijas un šie uzņēmumi mehāniski tiek salikti kopā un tagad mēs dzīvosim kopā. Viennozīmīgi tas, ko Satiksmes ministrija, ko es redzu, ka varētu būt kāda sinerģija starp pakalpojumiem, saturu un to, ko sniedz abi šie komersanti. Nebūtu jau pareizi, ka viņi konkurētu kaut kādā segmentā, kur tā konkurence ir neloģiska."
Nepieciešama arī Konkurences padomes atļauja. Tās priekšsēdētāja Sarmīte Ābrama jau neoficiāli valdībai ziņojusi, ka pret apvienošanos iebildīs, jo kopuzņēmums radikāli mazinātu konkurenci telekomunikācijās, kur jau šobrīd abi uzņēmumi ir lielākie tirgus dalībnieki.
Apvienošanās lokomotīve ir Lattelecom padomes priekšsēdis Gatis Kokins. Viņš uzskata, ka tieši konkurences likums traucē attīstībai. Kokins uzskata, ka bez apvienošanās LMT sagaidītu iznīcība, jo uzņēmumu izputinātu ārvalstu konkurenti. Līdz šim mobilais operators strādājis izšķērdīgi, neapdomājot, ka pēc pāris gadiem vairs nevarēs izmaksāt dividendes un aizņemties investīcijām.
"Tā kā šis tirgus atveras arvien vairāk un ar nākamo gadu barjeras būs minimālas, tad mēs sagaidām arī ļoti spēcīgu ārvalstu konkurenci un skaidrs, ka, lai izturētu to, mums pašiem jābūt ar zemu izmaksu struktūru un ļoti spēcīgiem. Mēs redzam, ka gan Vodofone, gan British telecom ir gatavi šai ekspansijai, mēs redzam, ka reģionā notiek aktīva uzņēmuma apvienošanās," saka Kokins.
LMT vadītājs Binde iebilst, jo uzskata, ka LMT lielāks traucēklis ir pašmāju Lattelecom, nevis ārvalstnieki: "Mūsu interese ir rādīt video un televīziju, tai skaitā intereaktīvo televīziju mobilajās ierīcēs, jo tas ievērojami paplašina klientu loku, taču pagaidām šī sadarbība ar Lattelecom nekādā veidā nenotiek. Juridiski nekādu ierobežojumu nav, mēs varam iegādāties saturu no jebkura satura piegādātāja, taču Lattelecom nav izrādījis pozitīvu atsauksmi uz mūsu iniciatīvu."
Kokina lielākais atbalstītājs ir ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts. Tieši ar Kokina argumentiem padusē viņš vasarā valdībā iesniedza variantus apvienošanai un tālākai privatizācijai – pārdot visas daļas Telia Sonera, piedāvāt akcijas biržai vai kādam ārvalstu investīciju fondam. Ministri šīs idejas neatbalstīja un tagad Pavļuts sagatavojis valdībai ziņojumu numur divi, kur privatizāciju neapspriež. Viņš apgalvo, ka uzstās uz valsts kontroles saglabāšanu un cer, ka valdība viņam uzticēs vest sarunas ar Telia Sonera.
"Mums valdībai ir jālūdz savā ziņā šis te mandāts turpmākām sarunām ar otru akcionāru, kādi risinājumi šeit ir iespējami," uzskata D.Pavļuts.
Savā pēdējā ziņojumā valdībai Ekonomikas ministrija par Lattelecom un LMT privatizāciju vairs nerunā. Runā par sinerģiju un integrāciju. Arī ekonomikas ministrs Pavļuts publiskajos izteikumos stāsta, ka vispirms jāvienojas par sinerģiju un tikai kaut kad nezināmā nākotnē var runāt par uzņēmuma privatizāciju. Taču tas nebūs tik vienkārši. Zviedru akcionārs Telia Sonera skaidri ir norādījis, ka vispirms jāvienojas par to, kas kuram piederēs un pēc tam var sinerģēt, apvienot un integrēt. Ekonomikas ministrijai šāda nostāja ir zināma jau no šā gada maija.
Privatizācijas aģentūra jau maijā ir saņēmusi Telia Sonera paziņojumu, ka kompānija nav gatava Lattelecom un LMT reorganizācijai, pirms vienošanās par to, cik, kas skandināviem piederēs. Koncerns vēlas iegūt 100% abos uzņēmumos vai vismaz kontrolpaketi. To apstiprina Telia Sonera mobilo pakalpojumu projektu vadītājs Kenets Radne, kurš reizē ir arī LMT padomes priekšsēdētājs.
Telia Sonera jau pieder gan fiksēto, gan mobilo sakaru uzņēmumi Igaunijā un Lietuvā. Latvijā koncernam pieder 60% LMT un 49% Lattelecom. Abus uzņēmumus zviedri vēlas pārņemt pilnībā. Un šobrīd ir īstais brīdis, lai mēģinātu panākt sev izdevīgu cenu. Latvijas un TeliaSonera jumta līgumā ir atrunāts, kā cena ir atkarīga no uzņēmuma pēdējiem darbības rezultātiem. Šobrīd rādītāji ir kritušies. Zviedru menedžeris vēl piebilst, ka pie cenas esot arī jāņem vērā, kādi tēriņi to gaida nākotnē: "Normāli tas būtu vērtējams pēc tā, kādas ir uzņēmuma nākotnes perspektīvas. Protams, var vēsturiski redzēt, kā šīs abas kompānijas ir attīstījušās, bet svarīgi ir saprast, kādi aktīvi tām ir. Un kā tās sevi parādīs nākotnē. Kāda ir kompāniju naudas plūsma, nepieciešamība tajās investēt, un tā tālāk."
Kad vasarā Pavļuts valdībai iesniedza apvienošanās priekšlikumu, viena no versijām paredzēja LMT kapitāla daļas iekļaujot Lattelecom pamatkapitālā. Ja tas būtu noticis, valsts zaudētu kontroli pār abiem uzņēmumiem, jo Telia Sonera automātiski iegūtu 53%. Taču tikpat skaidrs, ka agrāk vai vēlāk tas notiks, jo, jau uzņēmumus veidojot, līgumos zviedriem tika rezervētas pirmpirkuma tiesības uz valsts daļām.