Viņš informēja deputātus par LDz lēmumu veikt uzņēmuma restrukturizāciju, ņemot vērā, ka pērn ievērojami samazinājās pa dzelzceļu pārvadāto kravu apjoms, kā arī nepieciešams veikt LDz tehnoloģiskus uzlabojumus, lai nodrošinātu kompānijas efektivitāti.
Tā kā LDz lielāko izdevumu posteni veido atalgojums un sociālās garantijas darbiniekiem, tika lemts pārtraukt darba attiecības ar aptuveni 1500 darbiniekiem. Patlaban LDz strādā 6200 darbinieki, bet LDz koncernā - 9900 darbinieki.
Pēc Kleinberga sniegtās informācijas, patlaban tiek pārskatīti LDz tehnoloģiskie procesi un administrācijas izmaksas. "Domājot par darbinieku skaita samazināšanu, primāri tas tiek risināts administrācijas līmenī, bet pēc tam tiks risināts jautājums par operatīvo darbinieku štata samazināšanu," stāstīja LDz vadītājs.
Patlaban LDz ir pieteikta kolektīvā atlaišana, kas paredz līdz šā gada jūnijam lauzt darba attiecība ar 1000 LDz darbinieku, bet gada otrajā pusē ar vēl 500 uzņēmuma darbiniekiem. "Lielākais darbinieku skaits, ar kuriem tiks pārtrauktas darba attiecības, būs Rīgā. Tiks arī skarti reģioni, bet tur atlaisto darbinieku skaits būs proporcionāli mazāks," stāstīja LDz vadītājs.
Latvijas Dzelzceļnieku un satiksmes nozares arodbiedrības pārstāvis Vladimirs Novikovs pauda viedokli, ka situācija LDz bijusi prognozējama pēc tam, kad Latvija pievienojās starptautiskajām sankcijām pret Krieviju. Vienlaikus viņš atzina, ka LDz nodarbināto apmērs ir sarucis arī līdz šim, tomēr ne tik strauji.
Tāpat Novikovs stāstīja, ka esošajā situācijā arodbiedrība sadarbojas ar LDz vadību, tomēr sarunas norit grūti. Arodbiedrības ieskatā, situācijas risināšanā būtu jāiesaistās valstij. "Ja kravu plūsmas nepieaugs, situācija prasīs valsts atbalstu, piešķirot finansējumu tādā pašā kārtā, kādā tiek piešķirti līdzekļi auto pārvadātājiem. Valstij būtu jāpiedalās dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanā," pauda Novikovs.
Arodbiedrības pārstāvju ieskatā, izmaiņas LDz ir nepieciešamas, tāpēc arodbiedrība uzrauga, vai LDz reorganizācijas procesā tiek ievērotas darbinieku tiesības.
Balstoties uz LDz valdes sniegto informāciju, ka atlaižamo darbinieku vidējais vecums ir tuvu 50 gadiem, deputāts Andrejs Klementejvs (S) rosināja izvērtēt iespēju ļaut šajā uzņēmumā strādājošajiem doties pensijā desmit gadus agrāk. Tomēr Labklājības ministrijas pārstāvis pauda šaubas par deputāta priekšlikumu ļaut darbspējīgiem cilvēkiem doties pensijā priekšlaicīgi, sevišķi ņemot vērā situāciju, ka Latvijā trūkst darba roku.
Savukārt Satiksmes ministrijas pārstāvis informēja, ka LDz veic ne tikai biznesa, bet arī sociālu funkciju, tāpēc ministrijas paspārnē radīta darba grupa, kuras uzdevums ir mazināt sociālo spriedzi, ko radīs darba attiecību pārtraukšana uzņēmumā.
Jau ziņots, ka LDz līdz šā gada beigām plāno pārtraukt darba tiesiskās attiecības ar aptuveni 1500 darbiniekiem, aģentūru LETA informēja uzņēmuma pārstāve Ella Pētermane.
LDz šogad 1.janvārī strādāja 6265 darbinieki, savukārt visa LDz koncerna darbinieku skaits šā gada sākumā sasniedza 9950 cilvēkus.
oga
Latvju puika
Ineta Vitols