Salīdzinot ar 2009.gadu, 2012.gadā apgrozījumus pieaudzis par 91%. Tomēr milzīgās investīcijas, mainīgā tirgus situācija, tostarp cenu negatīvā ietekme kopš 2010.gada, pasliktināja LM finanšu veselību. Tajā skaitā būtiski kritās likviditāte: 2009.gads bija pēdējais, kad apgrozāmie līdzekļi pārsniedza īstermiņa saistības (par 3,17 milj.Ls), 2010.gada beigās jau īstermiņa saistības pārsniedza apgrozāmos līdzekļus par 5,77 miljoniem latu, bet 2012.gadā – par 48,2 miljoniem latu, liecina LM finanšu pārskati.
Papildu spriedzi LM deva strauji pieaugusī obligātās iepirkuma komponente (OIK) Latvenergo tarifos, kā arī, visticamāk, uzņēmuma vadības vērienīgais atalgojums, ko konstatēja valdības nolīgtais auditors. Tāpat darbību ietekmē globālā pieprasījuma kritums. Tomēr, iespējams, ir vēl kādi būtiski, plašākai sabiedrībai nezināmi iemesli šobrīd akūti trūkstošajiem apgrozāmajiem līdzekļiem vairāk nekā 50 miljonu latu apjomā.
Tirgus kritums un trūkstošie apgrozāmie līdzekļi izejvielu iegādei ir iemesli, kuru dēļ ražošana 2013.gadā periodiski tiek apturēta, tostarp arī šobrīd. Cerību gan vieš uzņēmuma paziņojums, ka, pretēji iepriekš prognozētajam, tas 30.aprīlī veicis 1,85 milj. Ls kredīta procentu maksājumu saskaņā ar Itālijas UniCredit S.p.A. bankas kredīta līgumu.
LM zaudējumu apjoma pieaugums atkarīgs arī no tā, kuros tirgos realizēti velmējumi, kas veido apgrozījuma lielāko daļu. Jo vairāk realizēts ES, jo augstāka rentabilitāte. Jo lielāka daļa tiek pārdota trešajās valstīs, jo rezultāti sliktāki. LM vadība to parasti skaidro ar realizētas produkcijas vidējā cenu līmeņa samazinājumu (iespējams, cenu atšķirība starp ES un trešajām valstīm bijusi ap 20%).
2012.gadā ES tērauda ražošanas apjoms samazinājās par 4,9%, liecina specializētā portāla platts.com dati. Lūžņu patēriņa kritums bijis gan Ķīnā, gan Itālijā, gan Krievijā, kas ir lielākās lūžņu patērētājas. Tomēr vienlaikus tērauda ražošanas apjomi gan Ķīnā, gan Krievijā, gan Turcijā ir auguši, radot pārprodukciju tirgū.
Akcionāru strīdi un uzņēmuma nonākšana draudīgā finansiālajā situācijā, lai arī paradoksāli, tomēr spējusi īslaicīgi atdzīvināt Liepājas metalurga akciju tirdzniecību biržā, turklāt nevis uz masveida pārdošanas, bet gan pirkšanas aktivitāšu rēķina.
Ņemot vērā, ka diezgan ilgu laiku tirdzniecība ar metalurģijas uzņēmuma akcijām gandrīz nenotika, bet starpība starp pircēju un pārdevēju piedāvātajām cenām ievērojami atšķīrās, vienam otram akciju tirgus dalībniekam pietika vien īslaicīgi noņemt savus pirkšanas uzdevumus, lai kompānijas akcijas cena dienas laikā nokristos par vairāk nekā 80%, sasniedzot savu deviņdesmito gadu beigās fiksēto vēsturisko cenas minimumu – 12 santīmi par akciju.
Tomēr lētākas akcijas palielināja pircēju interesi, un arī šajā dienā cena pieauga par vairāk nekā 80%. Dažu dienu laikā tērauda uzņēmuma akcijas tirgus vērtība faktiski sasniegusi iepriekšējo līmeni, un šobrīd pieprasījuma un piedāvājuma cenās vērojams vēl lielāks disbalanss nekā iepriekš.
Tāpēc LM akcijas būtu vērts iegādāties vien tad, ja kaut kas ir zināms par šīs sabiedrības potenciālo izglābšanos, proti, valdības naudas injekcijām vai kāda potenciāla investora gatavību tās iegādei. Pretējā gadījumā šo akciju iegāde ar mērķi pārdot tālāk ir saistīta ar likviditātes riskiem, proti, var sanākt dārgi nopirkt un lēti pārdot, vai vispār palikt ar kontā iegrāmatotiem nevienam nevajadzīgiem vērtspapīriem.