Covid-19 pandēmijas laikā visas pasaules valstis cenšas nodrošināt mediķus ar maskām un citiem aizsarglīdzekļiem. Visur tas nenākas viegli, taču ir simtiem uzņēmumu, kas apgalvo, ka var ātri un lēti Latviju ar trūkstošo apgādāt.
Februāra sākumā Pasaules veselības organizācija (PVO) brīdināja par globālu masku un respiratoru deficītu. Latvijas slimnīcas no piegādātājiem izpirka pēdējos krājumus.
Mediķu nodrošināšanai ar aizsarglīdzekļiem valstis ķērās pie paņēmieniem, kas vēl nesen bija neiedomājami un ar katru nedēļu kļuva arvien izmisīgāki. Vācija aizturēja Šveicei domātu masku sūtījumu, kuģis ar Vācijai paredzētu kravu pazuda pie Āfrikas krastiem, ASV aizliedza aizsarglīdzekļu ražotājam eksportēt, Kanādas sūtījums pazuda Šanhajas lidostā, turpat ASV apsolot trīsreiz augstāku cenu, pārpirka Francijai sagatavotus masku miljonus.
Atjaunot trūkstošo Latvijas materiālajās rezervēs valdība nolēma tikai mēnesi pēc PVO brīdinājuma par globālu deficītu, marta vidū.
"Piegādes kļuva traucētas, kavējās, turklāt parasti tās piegādes neatceļ, tās sāk vienkārši pārcelt. Marta vidū bija skaidrs, ka lielākā daļa no piegādātājiem ir absolūti paralizēti un savas līgumsaistības izpildīt nevar. Mums uzdots bija veikt centralizētos iepirkumus 17. martā, un uz to brīdi mums bija vairāki pieprasījumi no slimnīcām," situāciju skaidro Nacionālā veselības dienesta vadītājs Edgars Labsvīrs.
Uzņēmumu, kas piedāvāja sagādāt maskas, bija desmitiem. Pirmo piegādi nodrošināja tirgū mazpazīstamā kompānija GP Nord, kas darbu sākusi tikai pagājušajā gadā.
Toms Zeltiņš, GP Nord vadītājs, saka: "Mēs, visa komanda, kas tagad ir GP Nord komanda, iepriekš strādājām Lielbritānijas uzņēmumā. Visi dzīvojām Anglijā, strādājām tur, un tad, kad mēs gribējām atgriezties Latvijā, domājām, ka jāatgriežas ar savu uzņēmumu. Tā tas arī notika. Uzņēmumu pamatdarbība, tiesa gan, ir medikamentu eksports uz Karību salām, Vidējiem Austrumiem, Ķīnu. Ķīna ir viens no mūsu lielākajiem klientiem, viens no lielākajiem mūsu patērētājiem. Šobrīd no malas izskatās citādāk, ka kompānija bez gada pārskata, par kuru neviens it kā nav dzirdējis, ir dabūjuši lielāko, grandiozāko darījumu un kaut kādā brīnumainā kārtā to ir izpildījusi. Tās veiksmes pamatā ir latvieši, kas dzīvo Ķīnā, kuri fiziski tur sēdēja, fiziski skatījās līdzi iepirkumam un sargāja, lai neviens nepārpērk viņu preces, lidoja līdzi pa visu Ķīnu."
Kravu pārvadājumi no Ķīnas kavējas. Lai maskas Latvijā nonāktu ātrāk, tās nogādāja uz Ķīnas rietumiem, un uz turieni tām pakaļ devās airBaltic lidmašīna. Par lidojumu samaksāja Nacionālais veselības dienests, to kompensēja, samazinot līguma summu ar GP Nord. Pēc GP Nord nākamo masku līgumu slēdza ar Liepājas ražotāju Lauma Fabrics.
"Apmēram mēnesi atpakaļ, kad mēs redzējām, ka trūkst maskas, mēs domājām uzsākt masku ražošanu. Diezgan ātri sapratām, ka, lai ražotu medicīniskās maskas, ir vajadzīgi speciāli materiāli, vajadzīgi speciāli sertifikāti. Tādu mums nav, Latvijā tādu nav nevienam ražotājam, cik mums ir informācija. Un tieši tāpēc mēs piedāvājam valstij savu palīdzību - atvest no Ķīnas maskas, jo mums ir plašs sadarbības partneru loks visā pasaulē, tai skaitā arī Āzijā. Ļoti svarīgi ir, lai tieši Ķīnā būtu savi uzticami cilvēki, jo uz doto brīdi Ķīnā ir saradušies apmēram 46 tūkstoši medicīnas masku ražotāju. Tāpēc ir ļoti svarīgi izvērtēt, kurš patiešām ir speciālists, kurš nē. Mūsu gadījumā mēs strādājam ar tādiem ražotājiem, kas jau sen ražo šīs maskas un respiratorus, viņiem ir visi nepieciešamie sertifikāti," norāda uzņēmuma Lauma Fabrics ģenerāldirektors Edijs Egliņš.
Par maskām Nacionālais veselības dienests slēdzis līgumus astoņu miljonu eiro vērtībā, par tiem nopirkti astoņi miljoni masku un 1,1 miljons respiratoru. To piegādes noslēgsies nākamajā nedēļā. Veselības dienesta vērtējumā šobrīd aizsarglīdzekļu pietiek aptuveni mēnesim, mērķis ir sagādāt rezerves vismaz trim.
Vēl pirms pāris mēnešiem vienkāršas vienreiz lietojamas medicīnas maskas cena bija divi centi. Tagad tās uzņēmumi pārdod par 55 līdz 66 centiem gabalā. Taču Veselības dienests saņēma pieteikumus arī par daudz zemākām cenām.
Labsvīrs skaidro, ka "visbiežāk šie piedāvājumi arī sākas no lētākām cenām, bet pēc tam kļūst skaidrs, ka šī maska ir maska, bet tā nav medicīniskā ierīce. Tad uzņēmums sāk meklēt medicīnisko ierīci un drošāku piegādātāju un izrādās, ka tur cena tomēr ir pavisam cita."
Veselības dienests līdz šim publiskojis aptuveni 60 piedāvājumus, bet kopā to esot vairāk nekā simts. Viens no skaļākajiem krīzes iepirkumu kritiķiem ir Dāvids Zalāns. Viņa nesen dibinātā firma piegādājot maskas vairākām Eiropas valstīm, bet Latvijas iestādes uzņēmuma piedāvājumu ignorējušas.
Zalāns, firmas International Laboratory vadītājs, apgalvo, ka viņa firma piedāvā vienu masku par 45 centiem, kamēr uzņēmumi, ar kuriem Latvija noslēdz līgumus, masku piedāvā par 66 centiem. Zalāna uzrādīts e-pasts gan liecina, ka norādītā cena bijusi bez piegādes. Nekā personīga noskaidroja, ka viņa piedāvātās maskas nav sertificētas lietošanai medicīnā. Zalāns aizrāda, ka Nacionālais veselības dienests nav brīdinājis, ka tam vajag medicīnas maskas.
"Arī šodien, ja jūs varat atvest 100 tūkstošus vai miljonu masku uz Latviju ar cenu 40 centi, es garantēju, ka tās tiks pārdotas stundas laikā," skaidro Labsvīrs. Par aptuveni šādu cenu Latvijā tiek importētas maskas, kas nonāk aptieku plauktos par 60 centiem.
Importētājs - Igaunijas uzņēmums - savā mājaslapā par šīm lētajām maskām norāda, ka to efektivitāte ir ap 80%, un brīdina, ka tās nav līdzvērtīgas medicīnā izmantotajām.
Aprīļa sākumā valdība nolēma aizsarglīdzekļu centralizēto sagādāšanu uzdot Aizsardzības ministrijai. Pamatojums: bruņotajiem spēkiem visā Latvijā ir noliktavu tīkls, armija vajadzības gadījumā var piegādāt maskas reģionos, un tai ir lielāka pieredze ar apjomīgiem iepirkumiem.
Pēc Nacionālā veselības dienesta ieteikuma, Aizsardzības ministrija jau noslēgusi līgumus ar diviem uzņēmumiem. Singapūrā reģistrētais Addi Trading jau izpildījis miljona masku pasūtījumu. Līgumu uzņēmuma vārdā slēdzis Latvijas pilsonis Deivs Jukša, kurš apgalvo, ka ir vienīgas uzņēmuma īpašnieks un patiesais labuma guvējs.
Uzņēmumam ir sava mājas lapa, tagad tā tiek pārveidota, bet vēl īsi pirms iepirkuma informācija tajā liecināja, ka uzņēmums nodarbojas ar zivjaudzēšanas aprīkojuma tirdzniecību, norāda Nekā personīga.
"Uzņēmums nodarbojas ar tirdzniecības operācijām, izmantojot tās priekšrocības, ko sniedz Singapūras jurisdikcija un Singapūras finanšu sektors. Uzņēmums līdz šim ir darbojies Eiropas Savienības un Izraēlas tirgū. Latvijā darbību uzņēmums līdz šim nav veicis. Mums ir vairāki sadarbības partneri Austrumāzijā, tai skaitā Ķīnā, kas ražo dažādus medicīnas vajadzībām paredzētos individuālos aizsardzības līdzekļus, tai skaitā ķirurģiskās maskas. Arī turpmāk plānojam piegādāt ķirurģiskās maskas un citus individuālos aizsardzības līdzekļus Eiropas Savienības tirgū, tai skaitā Latvijā un Izraēlā," plānu apliecina Jukša.
Firmas kontaktpersona saziņā ar Aizsardzības ministriju bijis Artūrs Miglinieks, kompānijas Erst Finance līdzīpašnieks. Otrs akcionārs ir Olafs Berķis, kurš partijai Latvijas attīstībai ziedojis ievērojamas summas. Jukša apgalvo, ka uz konsultāciju līguma pamata viņu piesaistījis atsevišķu darījumu strukturēšanā un finanšu instrumentu piesaistīšanā, ņemot vērā viņa pieredzi starptautisku darījumu finansēšanā.
Portāls Delfi atklājis, ka Singapūras firmas piegādātās maskas ir zemākās klases medicīniskās maskas, kas nav piemērotas izmantošanai, piemēram, operāciju zālē. Taču to cena ir augstāka nekā GP Nord vai Lauma Fabrics nodrošinātā – 66 centi. Veselības dienests apgalvo, ka šaubu par citu masku kvalitāti nav.
"Mēs pieprasām sertifikātus un atbilstības deklarācijas. Šīm maskām, ko mēs iepērkam, ir jābūt tieši sertificētām kā medicīniskās ierīces, nevis individuālais aizsardzības līdzeklis. Mēs, saņemot maskas, vienu partiju esam pārbaudījuši Stradiņa universitātes, nevis Stradiņa slimnīcas Darba drošības un vides veselības institūtā, bijām pārbaudījuši respiratorus arī Tuberkulozes un plaušu slimību centrā," saka Labsvīrs
VVZ
Irlielāmērāticams
UU