"Mēs ar vīru vēlamies adoptēt bērniņu, tādēļ esam ierauti birokrātijas džungļos," Dienai stāsta Anita (vārds mainīts). "Bāriņtiesā iesniedzām visus dokumentus, kas nepieciešami adoptētāja statusa piešķiršanai, bijām uz pārrunām ar psihologu, dzīvesvietu apsekoja bāriņtiesa. Pēc pusgadu ilgas pārbaudes 2013. gada sākumā bāriņtiesa mums piešķīra adoptētāja statusu. Tā kā vēlējāmies adoptēt tieši zīdainīti, mūs uzņēma rindā. Diemžēl gads beidzās, un mūsu rinda nepienāca. Tā kā adoptētāja statuss ir derīgs vien gadu, mēs to zaudējām. Tas nozīmē, ka viss jāsāk no jauna - atkal mūs pusgadu vērtēs, būs jārunā ar psihologu, dzīvesvietu apsekos bāriņtiesa. Tā zaudēsim pusgadu. Un, ja nu atkal gada laikā mūsu rinda nepienāk, atkal mūs vērtēs no jauna un būs jāzaudē pusgads?" sašutusi ir Anita.
Labklājības ministrijas (LM) Bērnu un ģimenes politikas departamenta pārstāve Ivita Krastiņa Dienai atzīst, ka pašreizējais bāriņtiesas lēmuma derīguma termiņš ir par īsu. "Ministru kabineta (MK) noteikumi par adopcijas kārtību ir pieņemti 2003. gadā, kad adoptētāju skaits bija niecīgs, visi varēja tikt pie kārotā bērniņa gada laikā. Tāpēc arī tika pieņemts lēmums, ka adoptētāja statuss ir derīgs gadu. Pašlaik situācija ir krietni mainījusies - aktuālie adoptētāji gada sākumā ir 120, pārsvarā visi no tiem grib bērniņus līdz gada vecumam, bet tādi ir tikai 17. Tāpēc, protams, veidojas rinda."
Plašāk lasiet Rūtas Kesneres rakstā Adopcijas birokrātijas džungļos trešdienas, 15.janvāra, laikraksta Diena 5.lpp.!