Tā aģentūrai LETA par risinājumu attiecībā uz priekšlikumu valsts amatpersonas, tostarp pašvaldību pašvaldības domes deputāta, pilnvaru ierobežošanai, ja pret viņu sākta kriminālvajāšana par smagu vai sevišķi smagu noziegumu, izteicās zvērināts advokāts Aldis Alliks. Šādi advokāts komentēja Saeimas deputātes Ingas Bites (RP) viedokli, ka lietas par tagadējo vai bijušo valsts amatpersonu izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem izskatāmas nekavējoties ārpus kārtas un bez iespējas oponēt ar nevainīguma prezumpcijas argumentiem.
Alliks izteicās, ka Kriminālprocesa likums jau tagad paredz noteiktu kategoriju lietu izskatīšanu ārpus kārtas, tomēr praksē tas ne vienmēr darbojas, turklāt tur nav vainojamas tiesas. Viņš arī norādīja, ka nesamērīgi gari tiesas procesi nav vērtējami kā "Latvijas tiesību sistēmas problēma". Piemēram, viņa paša pieredze saistībā ar Eiropas Cilvēktiesību tiesu ir tāda, ka pirmos piecus gadus vispār nekas nenotika, proti, lieta vienkārši iegūla plauktos un gaidīja savu kārtu.
"Uzskatu, ka tā ir populistiska pieeja - apsūdzēto tiesības uz aizstāvību un to izmantošanu automātiski un nekritiski vērtēt kā tiesas procesu novilcināšanu, pret kuru mūsu tiesas it kā esot bezspēcīgas," skaidroja advokāts. Alliks arī norādīja, ka šāda "asinskāra" publiskā spiediena ietekmē pašlaik vērojama gluži pretēja un visai negatīva tendence - apsūdzēto un viņu aizstāvju lūgumi tiek neiedziļinoties nepamatoti noraidīti, uzskatot, ka viņu tiesības nav neko vērtas.
Tāpat, kā sacīja Alliks, ja deputāte ir bijusi lieciniece tam, ko aprakstījusi RP mājaslapā, proti, "situācijai, kad augstu stāvošas valsts amatpersonas var atļauties "uzspļaut tiesiskumam", ņirgāties par tiesu sistēmu un tādējādi visu sabiedrību, klaji tīksmināties par savu nesodāmību", tad viņas pašas kā augstas valsts amatpersonas pienākums ir nosaukt šādu amatpersonu vārdus un uzvārdus. "Nedomāju, ka šāda situācija vispār ir iespējama tiesu procesos. Vēl neesmu saticis vai dzirdējis par tādu tiesnesi, kurš tādu situāciju pieļautu," norādīja advokāts.
"Attiecībā uz risinājumiem, pret kuriem "nebūtu iespējams vērsties ar nevainīguma prezumpcijas argumentiem", es iesaku nekautrēties un atklāti ierosināt iedibināt Latvijā linča tiesas. Procesuālās ekonomijas nolūkos nekāda pierādījumu vākšana un pārbaude nebūs nepieciešama, un jebkuras personas notiesāšanai pietiks, piemēram, ar viena žurnālista vai šī žurnālista rakstu izlasījušā apzinīgā pilsoņa nesatricināmu iekšēju pārliecību, ka attiecīgā amatpersona ir vainīga un līdz ar to nekavējoties notiesājama," ironizējot rezumēja Alliks.
Savukārt Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs pauda viedokli, ka ir grūti iedomāties priekšlikuma lietu ārpuskārtas izskatīšanai iespējamo īstenošanu praksē. Viņš skaidroja - ņemot vērā, ka jebkuras lietas iztiesāšanas laikā var rasties vairākas iepriekš neprognozējamas situācijas, kuru rezultātā konkrētās lietas skatīšana jāatliek vai lietā jātaisa pārtraukums, lietas izskatīšanai nevar noteikt konkrētu termiņu.
Katrā lietā ir vairākas procesuālas darbības, kuru ilgumu likums nepieļauj ierobežot un kuras nav atkarīgas no tiesneša gribas. Piemēram, ekspertīzēm nepieciešamais laiks, pieteikto lūgumu izskatīšana un apmierināšana, debašu ilgums, pēdējā vārda ilgums, līdz ar to pašlaik nav iespējams normatīvā veidā noteikt lietu izskatīšanas termiņu, rezumēja AT priekšsēdētājs.
Kā ziņots, lietas par tagadējo vai bijušo valsts amatpersonu izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem izskatāmas nekavējoties ārpus kārtas, piemēram, viena gada laikā, teikts Saeimas deputātes Ingas Bites (RP) Reformu partijas mājaslapā publicētajā viedoklī. Viņa tajā norādīja, ka situācijai, ka augstu stāvošas valsts amatpersonas var atļauties "uzspļaut tiesiskumam", ņirgāties par tiesu sistēmu un tādējādi visu sabiedrību, klaji tīksmināties par savu nesodāmību, ir jāatrod nekavējošs risinājums, uzskata deputāte.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža (RP) iesniegtais un darba grupas precizētais priekšlikums daļēji šo problēmu būtu atrisinājis. Taču Saeima to ir noraidījusi. Tāpēc jāatrod līdzvērtīgs alternatīvs risinājums, pret kuru nebūtu iespējams vērsties ar nevainīguma prezumpcijas argumentiem.
Jau vēstīts, ka Saeimas vairākums iepriekš noraidīja priekšlikumu ierobežot pašvaldību deputāta pilnvaras, ja pret viņu sākta kriminālvajāšana par smagu vai sevišķi smagu noziegumu. Nedaudz līdzīgu priekšlikumu bija virzījis Sprūdžs.
Kā ziņots, koalīcijas partijas šodien lēma par tālāko rīcību saistībā ar Saeimā noraidītajiem grozījumiem pašvaldību deputātu statusa likumā, kas paredzēja kriminālvajātu deputātu pilnvaru ierobežošanu.