“Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību”” paredz aizstāt šobrīd pastāvošās zemes nomas tiesiskās attiecības ar Civillikumā neesošām “zemes lietošanas tiesībām”, nosakot vienotu maksu 4% apmērā no zemes kadastrālās vērtības, visiem dalītā īpašuma gadījumiem, proti, savrupmājām un daudzdzīvokļu namu apbūves gadījumos, lauksaimniecības sabiedrību, augļu dārzu, komercobjektu apbūves un, domājams, pat brīvostu gadījumā.
Likumprojekts ir pieņemts neskatoties pat uz to, ka tas ir pretrunā ar iepriekš Satversmes tiesas pieņemtiem spriedumiem un lēmumiem. Biedrība uzsver, ka tā ir klaja Satversmes un Latvijas valsts iedzīvotāju tiesību ignorance un tiesiskuma devalvēšana.
Satversmes tiesa jau 2009. gadā ir secinājusi, ka nomas maksa pat 5% apmērā no zemes kadastrālās vērtības nepilda nomas līgumam raksturīgo atlīdzības funkciju, jo šādu nomas maksu, ņemot vērā zemes īpašnieka izdevumus, tostarp, arī zemes īpašnieka pienākumu maksāt nekustamā īpašuma nodokli, nevar uzskatīt par tādu, kas pildītu atlīdzības funkciju. Līdz ar to likumiskās lietošanas maksa 4% apmērā ir ne tikai nepamatota, bet arī ir pretrunā ar Satversmi un Satversmes tiesas spriedumos secināto. Vienlaikus tas būtiski samazina ienākumu, ko zemes īpašnieks gūst no sev piederošās lietas, būtiski samazinot vai pat pilnībā izslēdzot jebkādu peļņu no īpašuma, kas ir pielīdzināms īpašuma konfiskācijai vai ekspropriācijai.
“Šis likumprojekts ir politiski deklaratīvs uzstādījums, kam nav ne ekonomisku, ne arī racionālu pamatu. Likumprojekta izstrādātājs, virzītājs un arī pats likumdevējs nav ņēmis vērā ne paražu tiesības, ne dabiskās tiesības, ne arī speciālistu, tostarp, tiesībzinātnieku un ekonomistu atzinumus un ieteikumus. Jo sliktāk, ir tīši ignorētas Satversmes tiesas atziņas un ekspertu, tostarp, Saeimas Juridiskā biroja, atzinumi šai sakarā, jo, cik zināms, Saeimā netika pieaicināts neviens kompetents speciālists cenu noteikšanas jomā sabiedriskajos pakalpojumos, lai arī tieši uz to bija vērstas Satversmes tiesas sprieduma atziņas,” norāda biedrība savā vēstulē valsts prezidentam.
Saeimas Juridiskajā komisijā, vēl likumprojektu izskatot otrajam lasījumam, tika pamatoti secināts, ka likumprojekts nav pienācīgi izdiskutēts, tostarp, nav pienācīgi pamatots zemas nomas atlīdzības apmērs zemes īpašniekiem. Taču arī uz trešo lasījumu minētie jautājumi, netika pienācīgi izdiskutēti un izvērtēti, nosakot piespiedu nomas maksu zemes īpašniekiem 4% apmērā, kas nav ekonomiski pamatota.
“Līdz ar to var secināt, ka likumā noteiktais piespiedu nomas maksas apmērs nav samērīgs un neatbilst Satversmei. Administratīvi vai likumdevēja regulētas cenas pašas par sevi nav pamattiesību ierobežojums, kamēr vien tās ir ekonomiski, bet ne politiski pamatotas. Jo vairāk, arī politiskus lēmumus ierobežo Satversme, tāpēc likumdevēja rīcībai jebkurā gadījumā ir jāatbilst Satversmes normām un vispārējiem tiesību principiem. Ar šā likuma pieņemšanu trešajā lasījumā, politiķi faktiski devalvē Latvijas valsts pamatdokumentu, to klaji ignorējot. Tā ir absurda situācija, kad politiķi tik klaji ignorē Satversmes normas,” secināts biedrības “Zemes reformas komiteja” ārkārtas sapulcē 2021. gada 30. septembrī, vien dažas stundas pēc likumprojekta pieņemšanas Saeimā trešajā lasījumā.
Biedrība norāda, ka, lai arī labam likumam ir jābūt kompromisam, kas pretējo pušu tiesības saskaņo, šis likumprojekts tāds nav, jo būves īpašnieka tiesības ir nenoteiktas vai nesamērīgas, savukārt zemes īpašnieka tiesību aprobežojums ir neskaidrs jeb pārāk abstrakts. Likumprojekts ir pretrunā arī valsts politiskajam uzstādījumam un mērķim izbeigt dalīto īpašumu, jo būtiski samazina būves īpašnieku motivāciju zemi izpirkt. Savukārt zemes īpašuma faktiskā ekspropriācija un konfiskācija, piemēram, padarot to nerentablu, neatbilst demokrātiskas un tiesiskas valsts statusam. Piebilstams, ka likumprojekta izskatīšanas laikā deputāti noraidīja visus priekšlikumus izbeigt dalītos īpašumus, tostarp, nosakot būvju īpašniekiem zemes izpirkšanas tiesību, kas ir diametrālā pretrunā valdības deklarācijai un likumprojekta formālajam mērķim – veicināt dalīto īpašumu apvienošanu vienā īpašumā.
Papildus tam Biedrība pauž šaubas par to, vai likumdevējs laikā līdz 2022. gada 1. janvārim spēs veikt visus nepieciešamos likumu grozījumus, kas likumdevēja prāt kalpotu kā priekšnoteikums jaunā regulējuma efektivitātei un Satversmībai, piemēram, zemes likumiskās lietošanas maksas neaplikšana ar pievienotās vērtības nodokli, kā arī tiks veikti grozījumi visos likumos, kas šobrīd dalītajos īpašumos nosaka nomas vai personālservitūta atteicības. Līdz ar to Biedrībai rodas bažas, ka 2022. gada 1. janvāris var kļūt par dienu, kad tiesiskās attiecības starp dalīto īpašumu īpašniekiem regulēs vairākas konkurējošas un savstarpēji izslēdzošas tiesību normas.
Biedrība “Zemes reformas komiteja” aicina Valsts prezidentu izmantot Satversmē iekļautās tiesības un neizsludināt likumprojektu, nododot to otrreizējai izskatīšanai Saeimā, lai nodrošinātu kvalitatīvi izstrādātu un objektīvi izdiskutēta likuma pieņemšanu, kā arī, lai tas būtu samērīgs un atbilstošs Latvijas Republikas Satversmei.