Izdevniecība Zinātne tikko laidusi klajā manu - 80 gadus pēc A.Rolava - no jauna tulkoto I.Kanta Tīrā prāta kritiku. Tas dažās aprindās izsaucis furoru - atkal plaģiāts, tikai tagad ar atsaucēm. Pilnīgi neadekvāta reakcija. Paskatieties sevī un spogulī vērīgāk.
Gribu atgādināt, ka savā tulkotāja praksē esmu latviskojis un publicējis L.Feierbaha, vairākus I.Kanta, E.Huserla, M.Vēbera un M.Heidegera darbus. Šobrīd par spīti pret mani vērstajām "raganu medībām", intensīvi strādāju pie K.Rānera grandiozā darba Ticības pamati tulkojuma. Jauna terminoloģija, jauni vārdi (kā to monogrāfijā Translating (2010), minot arī manu devumu, apraksta Z. Ikere).
Varētu padomāt, ka no saceltā furora labumu tagad gūs visi - oponenti, rakstnieki, studenti, varbūt visa latviešu tauta - sāks pārvērsties par tulkotāju speciālistu tautu. Viss ir kā uz delnas. Nav jāmeklē kaut kur dziļi paslēpti manuskripti. Paņemsim 1931. gadā publicēto A.Rolava tulkoto Tīrā prāta kritiku un 2011. gada izdevumu manā atveidojumā. Viss katram ir pieejams. Un uz priekšu! Studēsim Kanta sistēmu, salīdzināsim katru tulkoto teikumu un tad spriedīsim paši, nevis pūlī. Kurš tad grib būt pūļa daļa? Neviens. Tikai kaut kā sanāk. Angļiem ir septiņi Kanta Tīrā prāta kritikas tulkojumi - daudz kas kopīgs un arī atšķirīgs, un dīvainā kārtā nekāda satraukuma par iespējamo plaģiātu. Krieviem ir četri mēģinājumi tuvoties Kanta ģēnijam, latviešiem tagad ir divi, ko nosaka valodas vēsturiskās izmaiņas un jaunu interpretāciju tendences Eiropā un pasaulē. Uz priekšu! Kurš būs trešais Latvijā?