Augstāks ražīgums
Reformas gaitā akceptēts priekšlikums par iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) samazināšanu no 23% līdz 20% atalgojumam, kas nepārsniedz 20 000 eiro gadā. Tādējādi mazāku nodokļa likmi sajustu lielākā strādājošo daļa, jo, pēc Finanšu ministrijas (FM) aprēķiniem, atalgojumu līdz šādam slieksnim nākamgad saņemtu ap 90% strādājošo Latvijā. Pēc Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektores Līgas Meņģelsones domām, IIN likmes samazināšana veicina ekonomikas pāreju uz augstākās pievienotās vērtības un augstāka atalgojuma sektoriem, samazinās motivāciju atrasties ēnu ekonomikas zonā, ilgtermiņā veicinās legālā atalgojuma un kopējā labklājības līmeņa pieaugumu, kā arī palielinās valsts iespējas finansēt sabiedrības kopīgos tēriņus un sniegt atbalstu aizsargājamajām sociālajām grupām.
IIN likmes samazinājumu pozitīvi vērtē arī Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs. Viņš gan norāda, ka viņam nav skaidrības, vai gada ienākumos ieskaitīs arī ienākumus no zemes nomas. FM skaidro, ka "IIN progresīvo likmi nomas ienākumiem nepiemēro un, arī summējot [ar IIN apliekamos] ienākumus progresivitātes sliekšņu noteikšanai, šādu ienākumu nesummēs kopā ar citiem ienākumiem". FM arī akcentē, ka, piemēram, "zemes nomas ienākumus, kuriem piemēro 10% nodokļa likmi, neņem vērā, nosakot gada apliekamo ienākumu, kuram piemēro progresīvo likmi. Likuma norma ienākuma veidus, kuriem piemēro atšķirīgas, nevis vispārējās (progresīvās) nodokļa likmes, jau automātiski izslēdz no ieskaitīšanas gada ienākumos, kuriem piemēro progresīvo likmi".
"Atbalstām to, ka līdz 2023. gadam paredzēts pagarināt atvieglojumu, kas dod iespēju zemes pārdevējam, kurš zemi pārdod lauksaimniekam, nemaksāt IIN, kā arī IIN režīmā tiek saglabāta esošā IIN likme 10% un esošā IIN aprēķināšanas kārtība zemes nomas darījumiem," organizācijas skatījumu ieskicē LOSP pārstāvis.
Vēl jāpiebilst, ka par 31,4% IIN likmes piemērošanu FM mudina ņemt vērā: "Darba ņēmēji to praktiski nejutīs, jo darba devējs, veicot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) un solidaritātes nodokļa maksāšanu darba ņēmēja vietā, samaksās solidaritātes nodokļa daļu, kuru pēc tam novirzīs progresīvās IIN likmes segšanai."
Makšķeres princips
Viena no nodokļu reformas niansēm saistīta ar IIN neapliekamā minimuma pieaugumu un ar atvieglojumu palielināšanu par apgādībā esošajām personām. Plānotas arī IIN attaisnoto izdevumu izmaiņas. Paredzēts, ka ar nākamo gadu no 215 līdz 600 eiro gadā tiks palielināta attaisnoto izdevumu summa par izglītību, bērnu interešu izglītību un medicīnas izdevumiem, ko varēs atgūt no valsts.
Pēc Meņģelsones domām, diferencēta neapliekamā minimuma robežu palielināšana uzlabos zemo, legālo algu saņēmēju finansiālo situāciju, kuru apgādībā nav citu personu, bet visbūtiskāk tā ietekmēs zemo algu maksātāju izmaksas. "Atvieglojumi par apgādājamajām personām ir vienīgais nodokļu instruments, kas reāli mazina nevienlīdzību, it īpaši starp mājsaimniecībām ar un bez bērniem. Šis ir tā sauktais makšķeres princips: vecākiem ir iespēja pašiem nopelnīt atbalstu bērniem, tas veicina vecāku nodarbinātību un mazina ēnu ekonomikas riskus. Savukārt attaisnoto izglītības izdevumu pieaugums palielinās cilvēku iespējas studēt, apgūt jaunas prasmes un pielāgoties mainīgajiem darba tirgus apstākļiem," skaidro LDDK pārstāve.
Treibergs norāda, ka LOSP ieskatā neapliekamā minimuma palielināšana ir tā, kas "ļauj darbiniekam saņemt lielāku algu "uz rokas", neradot papildu izmaksas darba devējam, kas ir īpaši nozīmīgi laukos. Ja konkrēti ir runa par attaisnotajiem izdevumiem, no vienas puses it kā jau labi, tomēr šāds lēmums ir novēlots, jo šī summa – attaisnoto izdevumu apjoms – ilgstoši netika mainīta". LOSP pārstāvis mudina ņemt vērā, ka izdevumi par medicīniskajiem pakalpojumiem un izglītību pieaug, turklāt zobārstniecības izdevumi arī, piemēram, izdevumi par izglītību un veselību uz vienu mājsaimniecības locekli 2015. gadā, salīdzinot ar 2002. gadu, palielinājušies pat četras reizes.
Vidējie zemiem
Swedbank Finanšu institūta priekšsēdētājs Reinis Jansons izsaka viedokli, ka dažādu atvieglojumu un neapliekamā minimuma palielināšana ir laba ziņa iedzīvotājiem ar vidēji zemiem ienākumiem. "Mazāku efektu tie dod zemo algu saņēmējiem, kuri jau šobrīd faktiski nemaksā IIN, jo nodokļu bāze nereti pēc VSAOI veikšanas un dažādiem atvieglojumiem ir pat negatīva. Laba ziņa zemo algu saņēmējiem ir minimālās algas celšana, kas tajā skaitā palīdz arī izgaismot daļu no ēnas ienākumiem," skaidro Swedbank finanšu eksperts.
Viņaprāt, neatkarīgi no šīs nodokļu reformas ir nepieciešami vairāki atbalstoši mehānismi tieši ģimenēm ar bērniem, kurām ir zemi ienākumi. Jansons norāda, ka attaisnoto izdevumu normatīvu izmaiņas iedzīvotājus skars atšķirīgi, kas būs stipri atkarīgs no situācijas. "Lielāko daļu cilvēku limita palielināšana veselības un izglītības izdevumiem ietekmēs pozitīvi," uzskata finanšu eksperts un akcentē to, ka «noteikti pozitīvu efektu tas dos jauniem cilvēkiem, kuri paralēli darbam mācās".
Vairāk informācijas par nodokļu reformu: Finanšu ministrijas interneta vietnē www.fm.gov.lv.
Sadarbībā ar
