Sapulces organizatore, kultūras darbiniece, pašlaik bezdarbniece Ieva Malteniece stāstījusi, ka savākts vairāk nekā 1000 iedzīvotāju parakstu pret to, ka 15 pašreizējo pagasta pārvalžu un pārvaldnieku vietā būs tikai seši. Paredzams, ka vienā pārvaldē jau no 1.aprīļa darbosies attiecīgi Alsviķu, Ilzenes un Zeltiņu pagasts, Kalncempju, Annas un Jaunannas pagasti, Mālupes un Liepnas pagasts, Mārkalnes un Pededzes pagasts, Jaunalūksnes un Malienas pagasti, Jaunlaicenes, Veclaicenes un Ziemeru pagasts.
I.Malteniece norāda, ka nav skaidrs šādas apvienošanas ekonomiskais pamats. Satraukumu rada arī tas, ka būs pagasti, kuros nestrādās neviens cilvēks, kas atbildēs par attīstību. " Daudzi ļoti labi atceras padomju laikus, kad pavienoja kolhozus, – vieta, kas vairs nebija centrs, ātri vien iznīka," viņa saka. "Mums stāsta, ka būs liela ekonomija no pārvaldnieka algas, kas ir 800 lati, bet, ja parēķina, cik pārvaldnieks iztērēs, braukājot pa vairākiem pagastiem, degvielā un mobilos sakaros, tas pats vien sanāks."
Alūksnes novada domes deputāts Laimonis Sīpols (LPP/LC) informējis, ka par pagastu pārvalžu apvienošanu bijuši astoņi deputāti - no Saskaņas centra, Pilsoniskās savienības, TB/LNNK, pret bija septiņi - no ZZS, LPP/LC, Tautas partija. Viņš domā, ka dažus pagastus varbūt varēja apvienot, piemēram, Jaunlaiceni ar Veclaiceni, Zeltiņus ar Ilzeni, bet "ja viena pagasta centru no otra šķir 20 kilometri..."
Pret bijis arī novada domes priekšsēdētājs Aivars Fomins (TP).
Pagasti savienoti vienā pārvaldē ir arī vairākos citos novados, bet publiski sūdzības nav dzirdētas, norāda LA. Piemēram, Saldus novadā jau pagājušajā vasarā sapāroja Jaunauces un Rubas, kā arī Jaunlutriņu un Šķēdes pagastu, Tukuma novadā sapāroti visi desmit pagasti. Saldus novadā protestu neesot bijis, pakalpojumu skaits un kvalitāte iedzīvotājiem necieta. Savukārt Tukuma novadā iedzīvotāji esot paburkšķējuši, bet, tā kā vismaz pagaidām no pakalpojumu saņemšanas viedokļa izmaiņu nav, nav arī reālu sūdzību. "Cilvēciski saprotams, piemēram, ka lesteniekiem nepatīk, ka "centrs" nu ir Irlavā un uz turieni neiet sabiedriskais transports, bet tas nav gājis arī agrāk un visas lietas tāpat kā agrāk var nokārtot Lestenē – pakalpojumu centrā, tur arī pārvaldniekam, kurš "sēž" Irlavā, noteiktās dienās ir pieņemšanas stundas," norāda laikraksts.
Sapārotas arī Asūnes un Ķepovas pagastu Dagdas novadā, tomēr novada domes
priekšsēdētājs Viktors Stikuts neizslēdz iespēju, ka, ekonomiskajai situācijai
uzlabojoties, pagastus tomēr varētu nošķirt: deķītis tomēr vairāk tiekot
vilkts uz to pusi, kur ir pārvalde.
Kā skaidroja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas valsts sekretāres vietnieks Artis Stucka, no likuma viedokļa pārvalžu veidošana ir pašvaldības kompetence. Ministrija var iejaukties tikai tad, ja pārvaldes izveidei (likvidēšanai) nav pamatojuma vai arī pasliktinās pakalpojumu pieejamība iedzīvotājiem.