Antikapitālisti ir ērts apzīmējums, jo iztēlē izsauc noaugušus, matainus, noteikti salietojušos un netīrus margināļus, kas nezina, ko grib. Antikapitālisti - tas ož pēc naftalīna. Raisa asociācijas ar prātu izkūkojušiem staļinistiem, laikā iestrēgušiem komunistiem vai sapņpilniem sociālistiem, kas nav draugos ar dzīves īstenību. Bet tādi nav vērā ņemami.
Ja «kapitālisms» un «blēdība» būtu sinonīmi, ja sinonīmi būtu vārdi «kapitālisms» un «netaisnība», Okupē Volstrītudalībniekus varētu saukt par antikapitālistiem pilnā mērā. Iespējams, starp viņiem tiešām ir arī daudz antikapitālistu, pārliecinātu globālistu, alternatīvā ceļa meklētāju. Varbūt pat ir sociālisti, varbūt pat kāds, kurš zina vārdu Mao. Tomēr vairākums Okupē Volstrītu dalībnieku pauž viedokli, kas ir normāls un pierasts plašā sabiedrībā. Ne tikai ASV un Eiropā, bet pat pie mums - Latvijā, kurā kreisums pats par sevi smird pēc okupācijas. Tomēr pilnīgi pieņemu, ka starp Okupē Volstrītu protestētājiem var atrast visnotaļ labējus cilvēkus.
Jo «blēdības» un «kapitālisms» nav sinonīmi, tāpat kā sinonīmi nav «kazino» un «brīvais tirgus». Ja kāds iebilst pret spekulantu neprātu, kas iznīcina valstis un sabiedrības, grūžot nelaimē pasauli, vai šāds cilvēks ir antikapitālists? Krāpnieks, kas izkrāpj pensionārei dzīvokli, nav kapitālists, bet noziedznieks. Arī augstāka līmeņa blēži, kas nestaigā pa dzīvokļiem, bet sēž savās villās, aizslēpušies aiz banku reprezentatīvajām fasādēm, pārāk daudz neatšķiras, ja viņu rīcība nav godīgs bizness, bet meli, manipulācijas un krāpšana. Tikai nevis individuālā, bet valstu un starpvalstu līmenī.
Mēs apglabājām komercfirmu Auseklītis, Banku Baltija, Rīgas Komercbanku, Parex. Glabājam Latvijas Krājbanku. Vai tās ir piebeidzis kapitālisms? Drīzāk blēži.
Nobela prēmijas laureāts ekonomikā Džozefs Štiglics brīdina: ja 1% sabiedrības turpinās ignorēt 99% sabiedrības interešu, Volstrītas tipa protesti vērsīsies plašumā. Viņš nav antikapitālists, tikai uzskata, ka nav pareizi, ka miljardieris Vorens Bafets procentuāli no saviem ienākumiem nodokļos maksā mazāk nekā viņa sekretāre. Tas nav kapitālisms, pret ko iebilst Štiglics, tā ir netaisnība.
Štiglics, tāpat kā Okupē Volstrītu, dalībnieki iebilst, ka niecīgs mazākums, kas kontrolē bankas, ar naudas un manipulācijas palīdzību kontrolē valstis un likumus savās interesēs - nevis kapitālisma un brīvības, bet totalitārisma šauras cilvēku grupas peļņas un varas interesēs. Kontrasts starp regulēto un lieso sabiedrību un neregulētajiem un treknajiem baņķieriem ir pārāk liels.