Apdraudēta reģionālo un vietējo TV pastāvēšana, nepietiek naudas apraides maksai

To mazās televīzijas nevar "pavilkt", tāpēc to palikšana "Lattelecom" bezmaksas kanālu paketē ir apdraudēta.Pašlaik daļa mazo televīziju palikušas analogajā apraidē, bet virkne televīziju apvienojušās reģionu līmenī un izmanto bezmaksas apraides iespēju. Visu televīziju pārstāvji norāda uz neziņu par to, kas notiks pēc pāris mēnešiem, kad beigsies testa režīms. Dienas informācija liecina, ka par visu reģionālo un vietējo televīziju apraidi "Lattelecom" prasa 53 tūkstošus latu mēnesī. Iespēja vēl pagarināt testa režīmu netiek izskatīta, stāsta "Lattelecom" pārstāve Līga Bite. Visas uzrunātās televīzijas norāda, ka tām nepietiek naudas, lai segtu apraides maksu. Bez valsts atbalsta un "Lattelecom" pretimnākšanas mazajām televīzijām ir tikai dažas iespējas, kā izdzīvot, un neviena nav rožaina. Teorētiski tās var palikt analogajā apraidē, ko dažas arī turpina izmantot, jo tehniski uz analogo televīziju iespējams pārslēgties arī cilvēkiem, kuri skatās digitālo televīziju. Tomēr palikšana analogajā apraidē televīzijām nozīmē arī auditorijas zudumu, uz ko norāda Jānis Galviņš (vada gan Jelgavas televīziju, gan TV Spektrs), stāstot, ka TV Spektrs auditorija, paliekot analogajā apraidē, esot samazinājusies "diezgan krietni".Tieši palikšana kabeļtelevīzijā ir viena no iespējām, kā reģionālo ziņu kanāls var izdzīvot, taču tas attiecas tikai uz pašvaldībām, kurās ir daudz kabeļtelevīziju skatītāju. Piemēram, Liepājā, kur kabeļtelevīziju skatās 70-80% iedzīvotāju. Tomēr televīzija ir ieinteresēta raidīt tālāk par pilsētas robežām, kas, paliekot tikai kabelī, nav iespējams, stāsta TV Kurzeme valdes loceklis Andis Rozītis.Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdis Ābrams Kleckins apgalvo, ka notiek sarunas un tiek meklēts piemērotākais variants, kā mazajām televīzijām izdzīvot.Pilnu Vitas Dreijers rakstu lasiet laikraksta Diena ceturtdienas numurā vai sadaļā "Šodien laikrakstā!"