Apgāž mītu par pārmērīgo Latvijas zaļumu; fiksē dzīvnieku sugas izmiršanu

Neapvainojaties bāleliņi par krāsu sabiezināšanu , bet kaut kad ļoti sen sen atpakaļ kāds gudrais ir teicis : nav nekā briesmīgāka par vergu , kam brīvība nokritusi no gaisa , un kam tika atļaut darīt visu to , par ko agrāk tika sodīts. Drīz Latvijas dabas draugi ar nostalģiju varēs atcerēties padomju varu , lai ar cik tas nepatriotiski tagad skan.

ka tas ir par dārgu, jo nevar visu cirst nost uzreiz, ir jāpagaida. bet kas paliks mūsu bērniem un bērnubērniem pofig. sadirsta vide, izpostīti meži un mazo hesu aizdambētas upes bez zivīm. latvijā šobrīd gandrīz visās jomās darbojas princips - grāb ko vari, un tagad, pēc manis kaut ūdens plūdi.

Nevis kārtējā bļaušana, bet kārtējie pierādījumi. Par to ko nevajag darīt mežu un lauku sakarā kā reizi dabas NVO cenšas runāt ar ZM. Bet netiek sadzirdētas - tikai viens paraugs - mežinieku ielobētais pasākums jaunajā Lauku attīstības programmā pēc 2014. gada mežu "ekoloģiskās vērtības palielināšanai" paredz nocirst pāraugušās apšu audzes. Atliek vēlreiz izlasīt rakstu un atrast "kas tad tur bija rakstīts par lidvāverēm"...

domāju, ka tas ko angliski sauc "habitat".

Skandināvu pensiju fondi, bankas un apdrošināšanas sabiedrības mērķtiecīgi pēdējos gados Latvijā iegādājušies mežus ar aprēķinu, ka tas ir labs ilgtermiņa ieguldījums un būs ko samaksāt pensijās pēc daudziem gadiem, vēsta TV3 raidījums Nekā Personīga. Tikmēr paši latvieši mežu pievienoto ilgtermiņa vērtību nesaskata. Latvijā kopējā mežu platība ir 3,2 miljoni hektāru. Puse pieder privātajiem īpašniekiem, puse uzņēmumam Latvijas valsts meži. Ārzemnieku rokās šobrīd pēc dažādiem aprēķiniem esot līdz 300 tūkstošiem hektāru. Tie ir aptuveni 13 % no visiem privātajiem mežiem. Lielākais privāto mežu īpašnieks Latvijā ir skandināvu kompānija Bergvik Skog. Firmas pārstāvis Kārlis Blūms stāsta, ka firmai pieder apmēram 100 000 hektāru Latvijas mežu. "Trīs ceturtdaļas ir Zemgalē un Latgalē, viena ceturtā daļa Kurzemē," uzpirkto mežu atrašanās vietas uzskaita Blūms. Zviedrijā Bergvik Skog izveidojuši mežu īpašnieki pirms 80 gadiem. Šobrīd firma ir viens no lielākajiem mežrūpnieku uzņēmumiem Zviedrijā. Tam pieder aptuveni 2 miljoni hektāru meža - tik pat, cik aptuveni trešā daļa Latvijas teritorijas. Akcionāri - norvēģu un zviedru apdrošināšanas kompānijas un Zviedrijas pensiju fonds. To mērķis ir lēna, bet stabila peļņa, naudu ieguldot mežu īpašumos. Skandināvi sapratuši, ka, salīdzinot, ar akciju tirgiem vai zeltu, mežu vērtība nav virtuāli uzpūsta. Tā nemainīgi pieaug, augot kokiem. Otrs lielākais ārvalstu zemju uzpircējs ir Foran Real Estate. Tās īpašumā nonākuši turpat 38 tūkstoši hektāru Latvijas mežu. Atšķirībā no Bergvik Skog, šī kompānija nav saistīta ar dziļām mežsaimnieku tradīcijām. Tās lielākie akcionāri - norvēģu bankas un pensiju fondi. "Nauda viņiem interesē pēc 30 gadiem, nevis šodien. Aiz tā apsvēruma, ka es kā pilsonis, kuram ir teju 39 gadi – pensionēšos pēc 22 gadiem. Un es šodien pensiju fondam iedodu 10 latus. Kur vajag to naudu ieguldīt šodien, lai pēc 30 gadiem viņi spētu atdot tos pašus 10 latus un kaut ko pieaudzēt vēl klāt," skaidro Foran Real Estate akcionārs Gundars Skudriņš. Skudriņš latviešu mežu atgūšanu neatkarības sākuma gados salīdzina ar loteriju – daudziem no gaisa rokās iekrita kapitāls, ko tikai retais mācēja pareizi izmantot. Liela daļa mežu izcirsti, citi pārdoti vietējām firmām, kas ar mežu izdarīja tieši to pašu.

tie ir latvijas valsts meži, kas tā cērt. nesen biju aizbraukusi uz bērnības lauku māju jelgavas rajona mežos. no meža palikusi karikatūra - latvijas valsts meži kādreiz tik skaisto mežu pārvērtuši par kunkuļainu nenokoptu kailcirti. gar ceļa malu koki kaut cik atstāti, laikam lai radītu izlūziju, ka mežs vēl eksistē. tajos kvadrātos, kur koki atstāti, malējie sagāzušies veldrē - loģiski, jo mežā augošs koks nav radis pretoties vētrām, un pie lielāka vēja gāžas nost. skats vienkārši baismīgs. vietējie stāstīja, ka visas sēņu vietas sajātas, un sēņu vairs neesot.