Turklāt katrs trešais jeb 33% slimo vēl biežāk - divas, trīs, četras un pat piecas reizes gadā. Ģimenes ārsts Alberto Sadu norāda, ka tiem, kuri saslimst vienu divas reizes gadā, nevajadzētu satraukties par savu veselības stāvokli, jo šāds slimošanas biežums uzskatāms par normu. Taču tiem, kuri periodiski slimo trīs un vairāk reizes gadā, vajadzētu nopietni pievērsties veselības profilaksei un kopā ar ārstu atrast risinājumu, kā to uzlabot, piemēram, ievērojot veselīgāku dzīvesveidu.
Bieža slimošana nenāk par labu veselībai, taču tai var būt ne tikai negatīvā, bet arī pozitīvā puse, piemēram, atsevišķos gadījumos tādējādi var tikt stiprināta imunitāte, notikt organisma attīrīšanās. "Ikgadējo saaukstēšanos vai iesnu izslimošana var radīt imunitāti pret konkrēto vīrusu. Pozitīva ietekme tāpat var būt arī kuņģa-zarnu trakta infekcijai. Lai gan tās parasti norit nepatīkamā veidā - ar vemšanu un diareju - tā rezultātā organisms attīrās, atjaunojas zarnu mikroflora. Ja cilvēkam ir liekais svars, šādā veidā iespējams mazināt liekā svara apmēru, kas arīdzan nāk par labu organismam," papildināja Sadu.
Tāpat aptaujā atklājies, ka četri no desmit iedzīvotājiem uzskata, ka viņiem ir laba veselība. Biežāk jeb 64% vīriešu savu veselību vērtē kā labu, tikmēr tikai 56% sieviešu domā, ka viņām ir laba veselība.
Indeksa dati liecina, ka sievietes slimo biežāk nekā vīrieši - vienu līdz pat piecas reizes gadā slimo 82% sieviešu un 71% vīriešu. Vīriešu vidū arī vairāk ir to, kas norādījuši, ka nemēdz slimot. Šādu atbildi norādījusi teju trešdaļa jeb 26% vīriešu, kamēr sieviešu vidū slimot vispār nemēdz 16%. Tomēr eksperti nav pārliecināti, ka vīrieši tiešām slimo mazāk, un skaidro, ka šādi rezultāti varētu būt saistīti ar to, ka sievietes rūpīgāk attiecas pret savu veselību, kamēr vīrieši tendēti retāk vērsties pie ārstiem un nelabprāt atzīt, ka ir saslimuši.
Ģimenes ārsts norādīja, ka vīriešiem raksturīgi neatzīt to, ka piemeklējusi sliktāka pašsajūta, tādēļ viņu skatījumā personīgā veselība var tikt novērtēta labāk nekā sieviešu skatījumā. "Vīrieši gan arī retāk vēlas ārstēties - ikdienā pie manis uz vizīti atnāk 10-15 sievietes un tikai 102 vīrieši," norādīja Sadu.
Savukārt, vērtējot veselību pa vecuma grupām, visbiežāk jeb 81% jauniešu 18-24 gadu vecumā savu veselības stāvokli kā labu, tikmēr senioru vidū savu veselību par labu uzskata katrs trešais jeb 31%.
Mana Aptieka&Apotheka Veselības indekss ir Latvijas iedzīvotāju veselības stāvokļa pašvērtējuma un profilakses tendenču mērītājs, kas tapis sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS, šā gada februārī aptaujājot 1009 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 75 gadiem. Šis ir ceturtais Mana Aptieka&Apotheka Veselības indekss.