Rezultāti liecina, ka kopējais atbalsta līmenis dzelzceļa infrastruktūras projektam Baltijā, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, ir mēreni pieaudzis visās trīs Baltijas valstīs. Vislielākais atbalsts projektam ir Lietuvā - 73% aptaujāto pauduši savu pozitīvo attieksmi pret projektu, kam seko Latvija (66%) un Igaunija (47%).
Pirms gada veiktajā aptaujā Lietuvā projektu atbalstīja 72% iedzīvotāju, Latvijā - 60% un Igaunijā - 39%.
Visās trijās valstīs kopējais informētības un informēšanas līmenis ir saglabājies stabils, salīdzinot ar gadu iepriekš.
Atbildot uz jautājumu par projekta galvenajiem ieguvumiem Baltijas valstu iedzīvotājiem, starp visbiežāk minētajiem bija ērtāka un drošāka ceļošanas pieredze, plašākas iespējas ērti ceļot uz kaimiņvalstīm un palielināta pieejamība.
Salīdzinot ar gadu iepriekš veikto aptauju, Latvijā un Igaunijā respondenti arvien biežāk saista iespējamos personīgos ieguvumus ar Rail Baltica būvniecību. Rezultāti arī parāda, ka visbiežāk minētās asociācijas ar projektu ir saistītas ar "ātrākām ceļošanas iespējām", "modernu projektu" un "nākotnes projektu".
Tikmēr, pirmajiem būvniecības darbiem uzsākoties visās trīs Baltijas valstīs, iedzīvotāji vēlas saņemt plašāku informāciju par projekta gaitu un notiekošajiem darbiem, praktisku informāciju par būvniecību un ar to saistītajām aktivitātēm, kā arī cita starpā par iniciatīvām un darbiem, kas mazinātu ietekmi uz vidi.
Ikgadējo kvantitatīvo tiešsaistes aptauju Baltijas valstu iedzīvotāju vidū pasūtīja "Rail Baltica" kopuzņēmums "RB Rail", un to veica mārketinga pētījumu kompānija "Berg Research". Datu vākšana tika īstenota caur SIA "SolidData" interneta lietotāju paneli ar mērķauditoriju vecumā no 18 līdz 75 gadiem un kopumā vairāk nekā 3000 respondentu (1003 respondenti Latvijā, 1006 respondenti Lietuvā un 1004 respondenti Igaunijā).
"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.
Paredzēts, ka "Rail Baltica" izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, ieskaitot atzaru, ko nolemts izbūvēt starp Kauņu un Viļņu. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem. Plānots, ka "Rail Baltica" dzelzceļa līnija būtu gatava satiksmei 2026.gadā.