SKDS no šā gada 19.februāra līdz 23.februārim ar interneta starpniecību aptaujāja 1005 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 75 gadiem.
Aptaujā secināts, ka jautājumos par informāciju sniegts samērā kritisks viedoklis, proti, 65% respondentu atzīst, ka ir noguruši no ziņām par Covid-19, kas, salīdzinot ar janvārī veikto aptauju, ir audzis par deviņiem procentpunktiem.
Savukārt 42% atzinuši, ka vairs nezina, kam ticēt, kad tiek runāts par Covid-19. Janvārī šādi apgalvoja 33% respondentu.
Arī par valdības sniegto informāciju iedzīvotāju viedoklis ir nevienmērīgs, jo 60% nepiekrīt, ka valdības sniegtā informācija mazina bažas par nākotni, taču vienlaikus 52% uzskata, ka tā ir skaidra un saprotama, tāpat 52% uzskata, ka valdības sniegtā informācija ir pilnīga un izsmeļoša.
Novērtējot informācijas avotus, 38% piekrita, ka "parasto cilvēku" viedoklis ir vairāk vērts nekā politiķu viedoklis.
SKDS secināja, ka, salīdzinot ar janvārī veiktās aptaujas datiem, visos mērītajos aspektos noskaņojums ir kļuvis kritiskāks.
Lūgti novērtēt vairāku ierobežojumu atbilstību, iedzīvotāji par pārāk stingriem visbiežāk atzina ierobežojumus tirdzniecībai un pakalpojumiem - tā atzinuši 73% respondentu, sportam - 55% respondentu, klātienes izglītības procesam - 50% respondentu, kā arī bāriem, kafejnīcām un restorāniem - 44%.
Par nepietiekami stingriem ierobežojumiem visbiežāk atzīta pašizolācija tiem, kas atbraukuši no ārzemēm - tā uzskata 34% respondentu. Tāpat par tādiem nosaukti arī ierobežojumi sabiedriskajam transportam - 33% un izolācija ar vīrusu saslimušajiem - 31%.
Salīdzinot ar janvārī veiktās aptaujas datiem, par visām jomām biežāk atbildēts, ka ierobežojumi ir pārāk stingri. Vienīgā joma, kur pieaudzis ir arī atbilžu "nav pietiekami stingri" īpatsvars, ir "ierobežojumi sabiedriskajam transportam".
Novērtējot, cik svarīga ir dažādu drošības pasākumu ievērošana pašreizējā epidemioloģiskajā situācijā, par visiem vairākums atzina, ka to ievērošana ir svarīga.
Visbiežāk par svarīgu atzīti neiešana uz darbu apslimušam - tā uzskata 90%, roku mazgāšana un dezinficēšana - 84%, bet retāk - 54% - attālināts darbs un retāka veikalu apmeklēšana - 60%.
Abus pēdējos minētos un arī virsmu dezinfekciju, retāku publisko pasākumu apmeklēšanu, kā arī divu metru distances ievērošanu aptaujātie par svarīgiem atzinuši retāk nekā 2020.gada decembra aptaujā.
Par pašu ievērotiem ierobežojumiem visbiežāk atzīta sejas masku lietošana - tā pauduši 85% respondentu, un izvairīšanās no ceļošanas - 85%. Bet retāk minēta izvairīšanās tikties ar cilvēkiem, kas nepieder viņu mājsaimniecībai - tā atzinuši 56% respondenti. Salīdzinot ar decembrī veikto aptauju, būtiskas izmaiņas iedzīvotāju atbildēs nav vērojamas.
Par faktoriem, kas visvairāk apgrūtina ierobežojumu ievērošanu, visbiežāk atzīti ekonomiskā atbalsta trūkums grūtībās nonākušajiem - tā atzinuši 57%, praktiskās vajadzības pēc higiēnas pakalpojumiem - 49%, izpratnes trūkums - 47% un sadzīviskie apstākļi - 46%.
Aptaujā arī vairākums norādīja, ka gadījumā, ja sajustos apslimuši, ievērotu drošības pasākumus, piemēram, netiktos ar draugiem, ierobežotu kontaktus ar ģimeni, neietu uz darbu. Taču vienlaikus aptaujā secināts, ka 37% nedotos pilnīgā pašizolācijā, 32% - necenstos pēc iespējas drīzāk veikt Covid-19 testu, 33% - neierobežotu kontaktus ar ģimeni, bet 27% atzina, ka turpinātu savu ierasto ikdienu. Salīdzinot ar decembrī veikto aptauju, šajās pozīcijās nav vērojamas pozitīvas tendences.
Analizējot, kā iedzīvotāji vērtē risku pašiem saslimt, SKDS secina, ka februārī respondenti to retāk nekā decembrī un janvārī atzinuši par augstu.