Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) apkopotie dati rāda, ka uz nākamo klasi sekmīgi tiek pārcelti 97,5% izglītojamo, tomēr 2,5% jeb aptuveni 5000 skolēnu, kuri paliek uz otru gadu tajā pašā klasē, liecina, ka atbalsta pasākumi skolēniem, kuriem rodas grūtības mācībās, nav pietiekami efektīvi un savlaicīgi.
2010./2011.mācību gadā sekmīgi uz nākamo klasi pārcelti 97,5% skolēnu - 97,1% 1.-9.klasē un 98,8% 10.-12.klasē. Vakara (maiņu) skolās uz nākamo klasi pārcelti 79,1% izglītojamo. 19% skolu nav otrgadnieku, 34% skolu ir 1 otrgadnieks, 63% skolu nav trešgadnieku. Aptuveni 9% izglītojamo dažādu iemeslu dēļ pārtrauc mācības 10.-12.klases laikā.
Ziņojumā secināts, ka vispārējās pamatizglītības pakāpi pēdējos gados sekmīgi beidz vairāk nekā 97% no 9.klases skolēniem, vispārējās vidējās izglītības pakāpi sekmīgi absolvē vairāk nekā 99% no 12.klases skolēniem. Arī vakara (maiņu) skolas pēdējos gados ir uzrādījušas izaugsmi - 2010./2011.mācību gadā 92,6% no 12.klases izglītojamiem sekmīgi ieguva atestātu par vispārējo vidējo izglītību.
Pēc pamatizglītības ieguves 2010./2011.mācību gadā 61% jauniešu turpināja izglītību vidusskolās, 34% profesionālās izglītības iestādēs, bet 5,3 % jauniešu mācības neturpināja. Piecu gadu laikā pamatizglītību ieguvušo skaits ir samazinājies par 30%. Tālākās izglītības izvēle pēc pamatizglītības ieguves rāda tendenci, ka vairāk jauniešu izvēlas profesionālās izglītības iestādes, kas atbilst plānotajam.
Pēc vidējās izglītības ieguves 2010./2011.mācību gadā 59% jauniešu turpināja izglītību augstskolās un koledžās, 4% turpināja izglītību profesionālās izglītības iestādēs, bet 37% jauniešu izglītību Latvijas augstskolās un koledžās neturpināja.
Satraucoša ir tendence, ka pēdējos gados strauji samazinājies jauniešu skaits, kuri izvēlas turpināt izglītību Latvijas augstskolās un koledžās. Pagaidām IZM nav pieejama informācija par to, cik jauniešu pēc vidusskolas izvēlās turpināt izglītību dažādās Eiropas un pasaules augstskolās. Vidusskolas beidzēju skaits no 2006. līdz 2010.gadam ir samazinājies par 9%.
Vērojama tendence, ka pieaug izglītības iestādēs nereģistrēto izglītojamo skaits obligātajā izglītības vecumā. Piemēram, 2010./2011.mācību gadā 1.-9.klasē no visiem Latvijā 1995.-2003.gadā dzimušajiem bērniem un jauniešiem nevienā skolā nebija reģistrēti un nemācījās 9389 bērni jeb 5,3% no kopējā pamatskolas skolēnu skaita.
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas (PISA) rezultāti 2006. un 2009.gadā vairs neparāda Latvijas izglītības kvalitātes vidējā līmeņa izaugsmi, ko apliecināja OECD programmas pirmie cikli un citi starptautiskie salīdzinošie izglītības kvalitātes pētījumi.
IZM ziņojumā teikts, ka Latvijā ir relatīvi maz pamatskolēnu ar labiem un izciliem sasniegumiem lasītprasmē, matemātikā un dabaszinātnēs, un viņu skaits turpina samazināties. Tas var būtiski kavēt valsts attīstības dokumentos paredzēto mērķu sasniegšanu zinātnes, tehnoloģiju un citās jomās.
"Vairāk ir vērojama tendence pastiprināti strādāt ar vājākajiem skolēniem, kas, protams, arī ir svarīgi pamatskolas beigu periodā. Mūsu piecpadsmitgadīgo skolēnu sasniegumu atkarība no ģimenes labklājības, mājās pieejamiem izglītības un kultūras resursiem, salīdzinot ar daudzām citām pasaules valstīm, nav liela, un tai ir tendence samazināties. Tātad Latvijas izglītības iestādes zināmā mērā spēj kompensēt nelabvēlīgo faktoru ietekmi," teikts ziņojumā.
IZM šajā informatīvajā ziņojumā neapskata vispārējā izglītībā ieguldīto finansiālo un cilvēku resursu ietekmi, mācību vides, skolas darba organizācijas un skolu tīkla ietekmi, bet tikai skolēnu sekmību, koncentrējoties uz izglītības ieguves rezultātu.
Lai uzlabotu skolēnu sekmību vispārējā izglītībā, IZM ir jāuzrauga un jāveicina karjeras izglītības sistēmas attīstība, kas palīdzētu jauniešiem labāk apzināties savas spējas, dotības, intereses un darba tirgus pieprasījumu, lai viņi varētu mērķtiecīgāk izvēlēties atbilstošu tālākās izglītības ceļu, īpaši pēc pamatizglītības ieguves. Tāpat tiek plānots aicināt pašvaldības veikt aktīvus pasākumus, lai krasi samazinātu skolu neapmeklējošo obligātā izglītības vecuma bērnu skaitu.
Skolēnu sasniegumus ietekmē dažādi faktori, kā, piemēram, mācību procesā izmantotās mācību metodes un mācību procesa organizācijas formas, izmantotie mācību līdzekļi, skolas un apkārtējā vide, kā arī skolotāju sagatavotība mācību priekšmetu standartu ieviešanai. Valsts izglītības satura centram nepieciešams veikt mācību priekšmetu standartu ieviešanas monitoringu, lai izdarītu secinājumus par turpmākajiem uzlabojumiem mācību saturā un izstrādātu priekšlikumus to veiksmīgākai ieviešanai izglītības iestādēs.
Ziņojumā rosināts OECD PISA 2012.gada datu apkopošanas nākamā gada decembrī Eiropas Sociālā fonda apakšaktivitātē "Atbalsts izglītības pētījumiem" veikt sekundāros pētījumus, lai identificētu, kādi faktori ietekmējuši Latvijas 9.klašu skolēnu ar augstiem sasniegumiem ievērojami mazāko procentuālo īpatsvaru, salīdzinot ar starptautiski vidējiem un kaimiņvalstu rādītājiem.
Pētījuma mērķis būtu noskaidrot Latvijas skolēnu vidējos sasniegumus ietekmējošos faktorus vispārējās pamatizglītības saturā un mācību procesā, to izmaiņas laikā un saistību ar citiem skolēnu raksturojošiem faktoriem starptautiskajos pētījumos. Noteikt saistību starp Latvijas 9.klašu skolēnu vidējiem sasniegumiem matemātikā OECD PISA 2012.gada pētījumā un 2011./2012.mācību gada 9.klašu matemātikas eksāmenu rezultātiem.