Pēdējā laikā Daugavas kreisā krasta dzīve ir mainījusies un kļuvusi aktīvāka, jo uzcelta Latvijas Nacionālā bibliotēka, pavisam nesen darbu sācis arī Latvijas Universitātes Dabaszinātņu akadēmiskais centrs, tāpat aktīvi darbojas Mūkusalas mākslas salons un citas vietas, kas tagad apvienojušās, lai kopīgi īstenotu dažādus pasākumus.
Kā ceturtdien stāstīja Mūkusalas mākslas salona vadītāja un izstāžu kuratore Sniedze Kāle, domubiedru grupa izveidojusi karti, kas veidota no trīs daļām un aptver notikumus tuvākajiem trīs mēnešiem. Pirmajā kartes daļā var iepazīties ar institūcijām, kas iesaistījušās "Tuvās Pārdaugavas" domubiedru grupā, otrajā sadaļā ir izstādes, kuras interesentiem iesaka apmeklēt, bet trešajā sadaļā ir domubiedru grupas ieteiktie notikumi un pasākumi, kurus būtu vērts apmeklēt Daugavas kreisajā krastā.
Par Tuvās Pārdaugavas atpazīstamības zīmi izvēlēta laiva, jo kopš 17.gadsimta zvejnieku un pārcēlāju amats bija viena no šīs apkaimes iedzīvotāju galvenajām iztikas pelnīšanas nodarbēm. Vienlaikus laiva saista Daugavas kreiso krastu ar citām Rīgas apkaimēm.
Arī notikumiem veltītā karte ir veidota tā, lai no tās ikviens varētu izveidot savu nelielo kuģīti. Turklāt Tuvās Pārdaugavas idejas autori vēlas sabiedrību informēt ne tikai par notikumiem savā rajonā, bet arī izglītot par šīs apkaimes vēsturi, tādēļ kartē būs ietverta arī vēsturiska informācija.
Nākotnes plānos ietilpst veidot gan kopējus projektus, izdot nākamo notikumu karti, kopīgi piedalīties Lielajā talkā, kā arī ir nodoms realizēt Pārdaugavas svētkus, vēstīja Kāle.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks minēja, ka iecere apvienoties domubiedru grupā bijusi tādēļ, lai mainītu kopš padomju laikiem radušos viedokli, ka šis rajons ir tranzītzona un vieta, kur notiek pārsēšanās.
Savulaik Mūkusala, Klīversala un arī Lucavsala bija teritorija, kas ļoti nošķirta gan no Daugavas labā krasta, gan sauszemes. Tās bija salas ar ganībām, taču tad sekoja laiks, kad salas tika apdzīvotas un sākās liela rosība. Kad izcirta maģistrāli no Jelgavas ielas caur Klīversalu uz tiltu, teritorija pārvērtās par tādu kā tranzītzonu un šāds viedoklis saglabājās arī visus padomju laikus, skaidroja Vilks.
"Bibliotēkai ir svarīgi sajust apkārtējās saites, iedziļinoties gan pagātnē, gan arī domājot par to, kas varētu būt nākotnē. Mēs uzskatām, ka šis arhipelāgs varētu atdzimt kā vieta, kur cilvēki vēlas uzturēties, interesanti pavadīt laiku un atrast dažādas interesantas nodarbes. Šeit infrastruktūra sāk dažādoties un mainīties. Daudzas lietas liecina, ka šeit var veidoties savdabīga kultūrtelpa, kas atšķirtos no pārējās Rīgas un arī Pārdaugavas," sacīja bibliotēkas vadītājs.
Jau ziņots, ka idejas autori vēlas, lai Tuvā Pārdaugava kļūtu par iespēju un iesaistīšanās vietu, kur ģimenēm, pilsētas viesiem un citiem interesentiem gan baudīt kultūru un izklaidi, dabas tuvumu, gan izzināt, atklāt, radīt un piedalīties.