Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā -2 °C
Skaidrs
Sestdiena, 23. novembris
Zigfrīda, Zigrīda, Zigrīds

Ar šantāžu prasa naudu

Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīcas vadība un, visticamāk, arī īpašnieks teju ar šantāžas palīdzību kategoriskā tonī pieprasa valdībai risināt uzņēmuma finanšu problēmas.

Pēdējo divu nedēļu laikā valdības ministrus un nu jau arī publisko telpu ar zināmā mērā draudu un šantāžas vēstulēm piepilda skandalozajam uzņēmējam Oļegam Osinovskim piederošā uzņēmuma a/s Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca (DLRR) vadība, prasot valdībai steidzami risināt DLRR finanšu problēmas 8,2 miljonu eiro apmērā, pretējā gadījumā diezgan tiešā tekstā faktiski draudot ar vairāk nekā 300 darbinieku atlaišanu, kā arī uzņēmuma darbības apturēšanu, kas automātiski radīšot problēmas virknei vietējo mazo uzņēmumu, kurus ar darbu pamatā nodrošina DLRR. Pēc Dienas rīcībā esošās neoficiālās informācijas, DLRR atbalsta prasības īstenošanu lobējot atsevišķi Nacionālās apvienības pārstāvji, tomēr šai prasībai neesot plašāka atbalsta, ņemot vērā, ka uzņēmuma patiesais labuma guvējs ir minētais skandalozais uzņēmējs O. Osinovskis, kuram ir reputācijas problēmas. 

Biedē ar bezdarbu

Gandrīz pusei valdības ministru adresētajās divās vēstulēs, kas nonākušas Dienas rīcībā, DLRR padomes priekšēdētāja Anastasija Udalova, kā arī valdes locekļi Natālija Petrova un Antans Žmejausks norāda, ka "informē adresātus par faktisko finansiālo situāciju Sabiedrībā (DLRR – red.) saistībā ar pasaules politisko situāciju un notiekošo karadarbību Ukrainā, lai minētie adresāti rastu nekavējošu un ātru risinājumu Sabiedrības, visu tās darbinieku un Daugavpils reģiona un valsts interesēs, pretējā gadījumā Sabiedrībai tiks ierosināts maksātnespējas process, kā rezultātā sabiedrības saimnieciskā darbība tiks izbeigta un Sabiedrība būs spiesta veikt darbinieku masveida atlaišanu tuvākajās dienās."

Krievijas karadarbības Ukrainā un Krievijai piemēroto rietumvalstu sankciju dēļ problēmas radušās daudziem Latvijas uzņēmumiem, kuru biznesu būtiski skārušas šo sankciju sekas, tostarp būvniekiem, autopārvadātājiem un citiem uzņēmējiem. Līdz ar to arī citi uzņēmēji vēršas pie valdības, aicinot palīdzēt pārvarēt smagākos krīzes posmus.

Ne pirmā reize

Tomēr DLRR situācija, šķiet, ir nedaudz savādāka, turklāt, izpētot DLRR darbību garākā laika nogrieznī, redzams, ka šī nav pirmā reize, kad savas finanšu un biznesa problēmas pirmšķietami uzņēmums vēlas risināt ar valsts palīdzību.

Vēstulē valdībai DLRR akcentē, ka pašreizējās problēmas uzņēmumam radušās, jo kara dēļ Ukrainas klients nevar veikt DLRR pakalpojumu apmaksu kopumā 8,2 miljonu eiro apmērā. DLRR vadība apgalvo, ka minētie apstākļi radot milzīgu risku uzņēmuma maksātspējai, tas nozīmējot, ka gadījumā, ja tuvāko dienu laikā DLRR nesaņems valsts atbalstu eksporta garantijas veidā, atbilstošās summas faktoringa vai aizdevuma veidā (vai jebkurā citā juridiskā formā, kas nodrošinās uzņēmuma naudas plūsmas nepārtrauktību), DLRR būšot spiesta atlaist vairāk nekā 300 darbinieku jau līdz 10. martam (jāatzīmē, ka šis datums jau ir garām, taču ne par kādām darbinieku masveida atlaišanām nav dzirdēts), kā arī ierosināt DLRR maksātnespēju, un rezultātā tikšot atlaisti visi pārējie uzņēmuma darbinieki.

Šeit vērts piebilst – lai gan neoficiāli dzirdēts, ka DLRR pirms vēstuļu rakstīšanas valdībai pēc palīdzības esot vērsusies finanšu institūcijā Altum vai Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA), tomēr abu institūciju pārstāvji noliedz, ka būtu saņemts jebkāds iesniegums no DLRR.

"Pēc LIAA rīcībā esošās informācijas, DLRR ir vērsusies ar vēstuli vairākās ministrijās. Tāpat vēlamies informēt, ka LIAA finansiālu atbalstu uzņēmumiem var sniegt tikai saskaņā ar apstiprinātajām valsts atbalsta programmām. Šobrīd neviena no LIAA administrētajām programmām nav mērķēta uz lielo uzņēmumu apgrozāmo līdzekļu kompensāciju. LIAA šādos gadījumos var sniegt nepieciešamās konsultācijas jaunu eksporta tirgu atrašanā, iesaistot pārstāvniecību tīklu un citus resursus. Vairākas atbalsta programmas, kuras mērķētas tieši lielajiem uzņēmumiem, ir pieejamas finanšu institūcijā Altum," Dienai norādīja LIAA pārstāvis Jānis Kovaļevskis, ar to liekot saprast, ka DLRR nav vērsusies LIAA. Arī pēc Altum pārstāvju paustā secināms, ka pēdējo mēnešu laikā nekādi lūgumi vai iesniegumi no DLRR nav saņemti. Jāpiebilst gan, ka Altum nav tiesīgs publiski sniegt informāciju par konkrētiem klientiem vai darījumiem.

Līdz ar to rodas jautājums, kādēļ DLRR vadība tomēr izvēlējusies šādu ceļu – vērsties ar salīdzinoši pretenciozu un šantažējošu prasību uzreiz valdībā, turklāt divas reizes desmit dienu laikā, ar otru vēstuli vēl kategoriskāk pieprasot valdībai būtībā atrisināt uzņēmuma problēmas. Taču pēc publiski vērojamās DLRR komunikācijas izskatās, ka uzņēmuma prasības pagaidām valdības līmenī nav sasniegušas dzirdīgas ausis, tāpēc vakar, 16. martā, visticamāk, DLRR nolēma spert nākamo soli – izdarīt spiedienu uz valdību un atbildīgajām institūcijām, izsūtot "atklātu vēstuli", kurā ar dramatisma elementiem sūkstās, ka valdība nekādi nereaģējot uz DLRR prasībām. "Diemžēl apritējušas jau divas nedēļas kopš vēstules izsūtīšanas, un vēl joprojām nav skaidrs, kādā formā un cik efektīvi valsts plāno atbalstīt kā DLRR, tā arī vismaz vēl 135 uzņēmumus, kas vērsušies Latvijas Investīciju attīstības aģentūrā ar lūgumu pēc atbalsta," raksta DLRR.

Vienlaikus uzņēmuma vadība apgalvo – ja DLRR nesaņems atbalstu, Daugavpils un Latgales reģionā zināmā mērā iestāsies haoss. "Reģionā ne vien nebūs iespējas nodarbināt attiecīgo daudzumu šādas specializācijas darbinieku, bet arī Latgale atkal spers soli prom no uzņemtā attīstības kursa augstas raudzes ražošanas un pakalpojumu sniegšanas sfērā. Nemaz nerunājot par līdzekļiem, ko uzņēmums nodokļu veidā iemaksā pašvaldības un valsts budžetā," pausts paziņojumā.

Ierasta prakse

Dienas veiktā izpēte liecina, ka šī nav pirmā reize, kad DLRR savas finanšu un biznesa problēmas mēģina risināt ar valsts palīdzību, turklāt uzņēmuma vadības publiskais apgalvojums, ka "DLRR ne reizi nav saņēmusi valsts atbalstu un vienmēr dažādu ārēju faktoru ietekmē ir spējusi nodrošināt darbību un darba vietas lielam skaitam reģiona iedzīvotāju", īsti tomēr neatbilst patiesībai.

Proti, līdzīgus pārmetumus un attiecīgi biedinājumus par 300 darbinieku atlaišanu DLRR pauda pērn, kad nevarēja saņemt Altum garantijas, lai iegūtu vairāku miljonu eiro kredītus no komercbankām. Toreiz valsts atbalsta nepieciešamību DLRR argumentēja ar to, ka uzņēmumam nepieciešama attīstība un finanšu līdzekļi, taču uzņēmumam šajā ziņā bija radušās problēmas, tādēļ uzņēmums zaudējis konkurencē.

Biznesa un finanšu problēmas DLRR piedzīvoja arī 2015. un 2016. gadā, kad situācijā iesaistījās pat vairāki Saeimas deputāti (viņu vidū bija arī pašreizējais Daugavpils mērs Andrejs Elksniņš), toreizējam premjeram Mārim Kučinskim pieprasot sniegt informāciju, vai jautājums par DLRR problēmām ir skatīts valdībā un kādus konkrētus DLRR atbalsta mehānismus valdība plāno īstenot. Vērts piebilst, ka ne 2015., ne 2016. gadā nebija ne karadarbības Ukrainā, ne dzelžainu sankciju pret Krieviju. 

Savukārt no 2021. gada janvāra līdz maijam DLRR saņēmusi, pēc visa spriežot, Covid-19 ietvaros maksāto atbalstu algu subsīdijām un dīkstāves pabalstus darbiniekiem, kā arī grantu apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai un (nav gan zināms konkrēts datums) atbalstu eksportējošajiem uzņēmumiem. Lai arī summas kopumā ir nelielas, tomēr tas apgāž DLRR vadības apgalvojumus, ka uzņēmums valsts palīdzību līdz šim vispār nav saņēmis.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas